Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ms Kira

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [tujuh]

Kira

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: S----kir-: S___ k____ S-y- k-r-: ---------- Saya kira: 0
viens, divi, trīs sa-u- du-,-tiga s____ d___ t___ s-t-, d-a- t-g- --------------- satu, dua, tiga 0
Es skaitu līdz trīs. Saya---ra----gga tiga. S___ k___ h_____ t____ S-y- k-r- h-n-g- t-g-. ---------------------- Saya kira hingga tiga. 0
Es skaitu tālāk: S-y- -ir- l---: S___ k___ l____ S-y- k-r- l-g-: --------------- Saya kira lagi: 0
četri, pieci, seši, em-at, --m----n-m, e_____ l____ e____ e-p-t- l-m-, e-a-, ------------------ empat, lima, enam, 0
septiņi, astoņi, deviņi t-j-h---apan- ---bil-n t_____ l_____ s_______ t-j-h- l-p-n- s-m-i-a- ---------------------- tujuh, lapan, sembilan 0
Es skaitu. Say-----a. S___ k____ S-y- k-r-. ---------- Saya kira. 0
Tu skaiti. Aw-k k-r-. A___ k____ A-a- k-r-. ---------- Awak kira. 0
Viņš skaita. D-a kir-. D__ k____ D-a k-r-. --------- Dia kira. 0
Viens. Pirmais. Sa-u. -er--ma. S____ P_______ S-t-. P-r-a-a- -------------- Satu. Pertama. 0
Divi. Otrais. D-a.-Ked--. D___ K_____ D-a- K-d-a- ----------- Dua. Kedua. 0
Trīs. Trešais. T-ga. ---i--. T____ K______ T-g-. K-t-g-. ------------- Tiga. Ketiga. 0
Četri. Ceturtais. Em--t. Keempat. E_____ K_______ E-p-t- K-e-p-t- --------------- Empat. Keempat. 0
Pieci. Piektais. L-m-.-Ke-im-. L____ K______ L-m-. K-l-m-. ------------- Lima. Kelima. 0
Seši. Sestais. En-m- -ee-a-. E____ K______ E-a-. K-e-a-. ------------- Enam. Keenam. 0
Septiņi. Septītais. Tuj-h- Ket-j-h. T_____ K_______ T-j-h- K-t-j-h- --------------- Tujuh. Ketujuh. 0
Astoņi. Astotais. L-pa-- K--apan. L_____ K_______ L-p-n- K-l-p-n- --------------- Lapan. Kelapan. 0
Deviņi. Devītais. Se--i-a-. Kesembil--. S________ K__________ S-m-i-a-. K-s-m-i-a-. --------------------- Sembilan. Kesembilan. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 malajiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!