Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ms Soalan - Masa lalu 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [lapan puluh enam]

Soalan - Masa lalu 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? T--i --he--m--a-ah ya-g----ah -w-k ---a-? T___ l____ m______ y___ t____ a___ p_____ T-l- l-h-r m-n-k-h y-n- t-l-h a-a- p-k-i- ----------------------------------------- Tali leher manakah yang telah awak pakai? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ker--a--a------yan- -ela--aw----e-i? K_____ m______ y___ t____ a___ b____ K-r-t- m-n-k-h y-n- t-l-h a-a- b-l-? ------------------------------------ Kereta manakah yang telah awak beli? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Ak--ar m--a-ah y-ng ----- -w-k-langgan? A_____ m______ y___ t____ a___ l_______ A-h-a- m-n-k-h y-n- t-l-h a-a- l-n-g-n- --------------------------------------- Akhbar manakah yang telah awak langgan? 0
Ko Jūs redzējāt? Sia--kah----- t-l-h-an---l-hat? S_______ y___ t____ a___ l_____ S-a-a-a- y-n- t-l-h a-d- l-h-t- ------------------------------- Siapakah yang telah anda lihat? 0
Ko Jūs satikāt? S-ap-k---y-ng-telah--nda-j---a? S_______ y___ t____ a___ j_____ S-a-a-a- y-n- t-l-h a-d- j-m-a- ------------------------------- Siapakah yang telah anda jumpa? 0
Ko Jūs atpazināt? S--pakah --n- t-----a-d--ke-al-? S_______ y___ t____ a___ k______ S-a-a-a- y-n- t-l-h a-d- k-n-l-? -------------------------------- Siapakah yang telah anda kenali? 0
Kad Jūs piecēlāties? Bi---a--a-d- ---a-----g-n? B______ a___ t____ b______ B-l-k-h a-d- t-l-h b-n-u-? -------------------------- Bilakah anda telah bangun? 0
Kad Jūs sākāt? Bi--k-- a-da-te-a- -ul-k--? B______ a___ t____ m_______ B-l-k-h a-d- t-l-h m-l-k-n- --------------------------- Bilakah anda telah mulakan? 0
Kad Jūs beidzāt? Bil-k-h -n---t-l-- -er-e--i? B______ a___ t____ b________ B-l-k-h a-d- t-l-h b-r-e-t-? ---------------------------- Bilakah anda telah berhenti? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Ke--p---h--n-a-ba---n? K________ a___ b______ K-n-p-k-h a-d- b-n-u-? ---------------------- Kenapakah anda bangun? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Ken-p-k---and--m--ja-i-seorang-gu-u? K________ a___ m______ s______ g____ K-n-p-k-h a-d- m-n-a-i s-o-a-g g-r-? ------------------------------------ Kenapakah anda menjadi seorang guru? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? K-na--kah--n-- m---------k--? K________ a___ m______ t_____ K-n-p-k-h a-d- m-n-i-i t-k-i- ----------------------------- Kenapakah anda menaiki teksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? Da-- m-n---h----a---lah------g? D___ m______ a___ t____ d______ D-r- m-n-k-h a-d- t-l-h d-t-n-? ------------------------------- Dari manakah anda telah datang? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K--man---- ---- t-la---e--i? K_ m______ a___ t____ p_____ K- m-n-k-h a-d- t-l-h p-r-i- ---------------------------- Ke manakah anda telah pergi? 0
Kur Jūs bijāt? D- m--ak---a--a-te-----e-ad-? D_ m______ a___ t____ b______ D- m-n-k-h a-d- t-l-h b-r-d-? ----------------------------- Di manakah anda telah berada? 0
Kam tu palīdzēji? Si--ak-h y-n-----a- -w-k-t-----? S_______ y___ t____ a___ t______ S-a-a-a- y-n- t-l-h a-a- t-l-n-? -------------------------------- Siapakah yang telah awak tolong? 0
Kam tu rakstīji? Kepad--s--pa--- -wa- -------u--s? K_____ s_______ a___ t____ t_____ K-p-d- s-a-a-a- a-a- t-l-h t-l-s- --------------------------------- Kepada siapakah awak telah tulis? 0
Kam tu atbildēji? K------s--p------wa- --l-- --la-? K_____ s_______ a___ t____ b_____ K-p-d- s-a-a-a- a-a- t-l-h b-l-s- --------------------------------- Kepada siapakah awak telah balas? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..