Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ca Passat 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [vuitanta-tres]

Passat 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt t--car t_____ t-u-a- ------ trucar 0
Es runāju pa telefonu. He-t----t. H_ t______ H- t-u-a-. ---------- He trucat. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. H--tr-ca----r--e-è-on tota l’-s--n-. H_ t_____ p__ t______ t___ l________ H- t-u-a- p-r t-l-f-n t-t- l-e-t-n-. ------------------------------------ He trucat per telèfon tota l’estona. 0
jautāt p-eg--t-r p________ p-e-u-t-r --------- preguntar 0
Es jautāju. L- he -re-u---t. L_ h_ p_________ L- h- p-e-u-t-t- ---------------- Li he preguntat. 0
Es vienmēr jautāju. Sem--- h---r--unt--. S_____ h_ p_________ S-m-r- h- p-e-u-t-t- -------------------- Sempre he preguntat. 0
stāstīt e-p----r e_______ e-p-i-a- -------- explicar 0
Es stāstīju. L- h--e-p-ica-. L_ h_ e________ L- h- e-p-i-a-. --------------- Li he explicat. 0
Es izstāstīju visu stāstu. L---e--x--i-a---ot- -a h-s--r--. L_ h_ e_______ t___ l_ h________ L- h- e-p-i-a- t-t- l- h-s-ò-i-. -------------------------------- Li he explicat tota la història. 0
mācīties est-d-ar e_______ e-t-d-a- -------- estudiar 0
Es mācījos. H- e-t--ia-. H_ e________ H- e-t-d-a-. ------------ He estudiat. 0
Es mācījos visu vakaru. H- e--udi-t-to---- -e-p--. H_ e_______ t__ e_ v______ H- e-t-d-a- t-t e- v-s-r-. -------------------------- He estudiat tot el vespre. 0
strādāt tr-ballar t________ t-e-a-l-r --------- treballar 0
Es strādāju. He ----a--a-. H_ t_________ H- t-e-a-l-t- ------------- He treballat. 0
Es strādāju visu dienu. H----e-a-lat ------ d-a. H_ t________ t__ e_ d___ H- t-e-a-l-t t-t e- d-a- ------------------------ He treballat tot el dia. 0
ēst m-n-ar m_____ m-n-a- ------ menjar 0
Es paēdu. H--me----. H_ m______ H- m-n-a-. ---------- He menjat. 0
Es apēdu visu ēdienu. M-h- menj-t--------m----r. M___ m_____ t__ e_ m______ M-h- m-n-a- t-t e- m-n-a-. -------------------------- M’he menjat tot el menjar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.