Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   ca Fer coneixença

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tres]

Fer coneixença

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Ho-a! H____ H-l-! ----- Hola! 0
Labdien! Bon d--! B__ d___ B-n d-a- -------- Bon dia! 0
Kā klājas? / Kā iet? C-m v-? C__ v__ C-m v-? ------- Com va? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Que--s---E--o-a ---t-? Q__ é_ d_______ v_____ Q-e é- d-E-r-p- v-s-è- ---------------------- Que és d’Europa vostè? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Qu- -s-d’--è---a -o-tè? Q__ é_ d________ v_____ Q-e é- d-A-è-i-a v-s-è- ----------------------- Que és d’Amèrica vostè? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Q-e----d----a-vo--è? Q__ é_ d_____ v_____ Q-e é- d-À-i- v-s-è- -------------------- Que és d’Àsia vostè? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? En qu-n h---l-s’-llo-j---os-è? E_ q___ h____ s________ v_____ E- q-i- h-t-l s-a-l-t-a v-s-è- ------------------------------ En quin hotel s’allotja vostè? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Qua----a---- é--aq-í? Q____ f_ q__ é_ a____ Q-a-t f- q-e é- a-u-? --------------------- Quant fa que és aquí? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Fins----- e- -----rà? F___ q___ e_ q_______ F-n- q-a- e- q-e-a-à- --------------------- Fins quan es quedarà? 0
Vai Jums šeit patīk? Li -gr--a l--s-v----tad- ---í? L_ a_____ l_ s___ e_____ a____ L- a-r-d- l- s-v- e-t-d- a-u-? ------------------------------ Li agrada la seva estada aquí? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Qu--fa--a-a-c-s a-uí? Q__ f_ v_______ a____ Q-e f- v-c-n-e- a-u-? --------------------- Que fa vacances aquí? 0
Apciemojiet mani! Vis-----! V________ V-s-t-’-! --------- Visiti’m! 0
Te ir mana adrese. Aq---ta-és-l- me---a--e--. A______ é_ l_ m___ a______ A-u-s-a é- l- m-v- a-r-ç-. -------------------------- Aquesta és la meva adreça. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Ens vei-- de--? E__ v____ d____ E-s v-i-m d-m-? --------------- Ens veiem demà? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Em -a- gr-u,--e-ò--- -in- oc--a----s. E_ s__ g____ p___ j_ t___ o__________ E- s-p g-e-, p-r- j- t-n- o-u-a-i-n-. ------------------------------------- Em sap greu, però ja tinc ocupacions. 0
Atā! / Čau! Ad--! A____ A-é-! ----- Adéu! 0
Uz redzēšanos! A reveur-! A r_______ A r-v-u-e- ---------- A reveure! 0
Uz drīzu redzēšanos! F--s ----t! F___ a_____ F-n- a-i-t- ----------- Fins aviat! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…