Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   ca Subordinades amb si

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [noranta-tres]

Subordinades amb si

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. No--- s- m’-stima. N_ s_ s_ m________ N- s- s- m-e-t-m-. ------------------ No sé si m’estima. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. No----si-t----r-. N_ s_ s_ t_______ N- s- s- t-r-a-à- ----------------- No sé si tornarà. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. No-s---i-----r--a-à. N_ s_ s_ e_ t_______ N- s- s- e- t-u-a-à- -------------------- No sé si em trucarà. 0
Vai viņš mani mīl? Si m-e--im-- N- -o-s-. S_ m________ N_ h_ s__ S- m-e-t-m-? N- h- s-. ---------------------- Si m’estima? No ho sé. 0
Vai viņš nāks atpakaļ? S- --r----?--o h--s-. S_ t_______ N_ h_ s__ S- t-r-a-à- N- h- s-. --------------------- Si tornarà? No ho sé. 0
Vai viņš man piezvanīs? Si--- --u-ar---No-h- -é. S_ e_ t_______ N_ h_ s__ S- e- t-u-a-à- N- h- s-. ------------------------ Si em trucarà? No ho sé. 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? E- -r--u-to ----e--a--n --. E_ p_______ s_ p____ e_ m__ E- p-e-u-t- s- p-n-a e- m-. --------------------------- Em pregunto si pensa en mi. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? E- -r-g------- -n t- -na-al-r-. E_ p_______ s_ e_ t_ u__ a_____ E- p-e-u-t- s- e- t- u-a a-t-a- ------------------------------- Em pregunto si en té una altra. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? E--pr---n-- -i m---eix. E_ p_______ s_ m_______ E- p-e-u-t- s- m-n-e-x- ----------------------- Em pregunto si menteix. 0
Vai viņš domā par mani? No -- s--pe--a-en--i. N_ s_ s_ p____ e_ m__ N- s- s- p-n-a e- m-. --------------------- No sé si pensa en mi. 0
Vai viņam ir kāda cita? No sé s- en t--u---a-t--. N_ s_ s_ e_ t_ u__ a_____ N- s- s- e- t- u-a a-t-a- ------------------------- No sé si en té una altra. 0
Vai viņš saka patiesību? N---- -- diu-la -er---t. N_ s_ s_ d__ l_ v_______ N- s- s- d-u l- v-r-t-t- ------------------------ No sé si diu la veritat. 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Dub------ -e--m--t-l--a--ad-. D____ q__ r_______ l_ a______ D-b-o q-e r-a-m-n- l- a-r-d-. ----------------------------- Dubto que realment li agradi. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Dubt--q----’-scr--ui. D____ q__ m__________ D-b-o q-e m-e-c-i-u-. --------------------- Dubto que m’escrigui. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Dub-o --e -s -a-i -mb m-. D____ q__ e_ c___ a__ m__ D-b-o q-e e- c-s- a-b m-. ------------------------- Dubto que es casi amb mi. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Si -- a--ado- ---ho---. S_ l_ a______ N_ h_ s__ S- l- a-r-d-? N- h- s-. ----------------------- Si li agrado? No ho sé. 0
Vai viņš man rakstīs? Si-m’escr--r---No h- sé. S_ m__________ N_ h_ s__ S- m-e-c-i-r-? N- h- s-. ------------------------ Si m’escriurà? No ho sé. 0
Vai viņš mani precēs? Si e--ca-ar----b -i- N--ho --. S_ e_ c_____ a__ m__ N_ h_ s__ S- e- c-s-r- a-b m-? N- h- s-. ------------------------------ Si es casarà amb mi? No ho sé. 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...