Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   ca argumentar alguna cosa 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [setanta-sis]

argumentar alguna cosa 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? P-- q-è-n--va-----i-? P__ q__ n_ v__ v_____ P-r q-è n- v-s v-n-r- --------------------- Per què no vas venir? 0
Es biju slima. E-t-v- -a---- /--a. E_____ m_____ / -__ E-t-v- m-l-l- / --. ------------------- Estava malalt / -a. 0
Es neatnācu, jo biju slima. N- --i----nir pe-q---e--a-- mal-lt-----. N_ v___ v____ p_____ e_____ m_____ / -__ N- v-i- v-n-r p-r-u- e-t-v- m-l-l- / --. ---------------------------------------- No vaig venir perquè estava malalt / -a. 0
Kāpēc viņa neatnāca? P-r -----o----v--ir-----a-? P__ q__ n_ v_ v____ (______ P-r q-è n- v- v-n-r (-l-a-? --------------------------- Per què no va venir (ella)? 0
Viņa bija nogurusi. Est--a-ca-s-da. E_____ c_______ E-t-v- c-n-a-a- --------------- Estava cansada. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. N--v- ven-r--e---è----a----a-s-da. N_ v_ v____ p_____ e_____ c_______ N- v- v-n-r p-r-u- e-t-v- c-n-a-a- ---------------------------------- No va venir perquè estava cansada. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Pe- -u- ---h- v--g-t (el--? P__ q__ n_ h_ v_____ (_____ P-r q-è n- h- v-n-u- (-l-)- --------------------------- Per què no ha vingut (ell)? 0
Viņam nebija vēlēšanās. No-en-t---a -anes. N_ e_ t____ g_____ N- e- t-n-a g-n-s- ------------------ No en tenia ganes. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. N- -a----gu--p--qu---o en -en-- ga-es. N_ h_ v_____ p_____ n_ e_ t____ g_____ N- h- v-n-u- p-r-u- n- e- t-n-a g-n-s- -------------------------------------- No ha vingut perquè no en tenia ganes. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? P---q-- no heu v--gu-? P__ q__ n_ h__ v______ P-r q-è n- h-u v-n-u-? ---------------------- Per què no heu vingut? 0
Mūsu mašīna saplīsa. E--cotx- se’n- v- --pa--l--. E_ c____ s____ v_ e_________ E- c-t-e s-’-s v- e-p-t-l-r- ---------------------------- El cotxe se’ns va espatllar. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. N- he- -in--t -er-uè--- c-tx- -e--s-v--esp----a-. N_ h__ v_____ p_____ e_ c____ s____ v_ e_________ N- h-m v-n-u- p-r-u- e- c-t-e s-’-s v- e-p-t-l-r- ------------------------------------------------- No hem vingut perquè el cotxe se’ns va espatllar. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? Per--uè--o -- v--gu- -a-g-n-? P__ q__ n_ h_ v_____ l_ g____ P-r q-è n- h- v-n-u- l- g-n-? ----------------------------- Per què no ha vingut la gent? 0
Viņi nokavēja vilcienu. H-n-p--du- el -re-. H__ p_____ e_ t____ H-n p-r-u- e- t-e-. ------------------- Han perdut el tren. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. No-------ngu- -er--è-han--e--ut -l----n. N_ h__ v_____ p_____ h__ p_____ e_ t____ N- h-n v-n-u- p-r-u- h-n p-r-u- e- t-e-. ---------------------------------------- No han vingut perquè han perdut el tren. 0
Kāpēc tu neatnāci? Per -uè -o-h-- ---g--? P__ q__ n_ h__ v______ P-r q-è n- h-s v-n-u-? ---------------------- Per què no has vingut? 0
Es nedrīkstēju. N- p-dia. N_ p_____ N- p-d-a- --------- No podia. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. N- -e -i--u- ----uè -----dia-fer-ho. N_ h_ v_____ p_____ n_ p____ f______ N- h- v-n-u- p-r-u- n- p-d-a f-r-h-. ------------------------------------ No he vingut perquè no podia fer-ho. 0

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…