Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   ca Les estacions i el temps

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [setze]

Les estacions i el temps

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Aq-es-e----n-les --t--io---de--’a-y: A_______ s__ l__ e________ d_ l_____ A-u-s-e- s-n l-s e-t-c-o-s d- l-a-y- ------------------------------------ Aquestes són les estacions de l’any: 0
pavasaris, vasara, La ----ave--, l--sti-, L_ p_________ l_______ L- p-i-a-e-a- l-e-t-u- ---------------------- La primavera, l’estiu, 0
rudens un ziema. l- t-rd---- l--ive-n. l_ t_____ i l________ l- t-r-o- i l-h-v-r-. --------------------- la tardor i l’hivern. 0
Vasara ir karsta. L--st-u és--al---s. L______ é_ c_______ L-e-t-u é- c-l-r-s- ------------------- L’estiu és calorós. 0
Vasarā spīd saule. A-l’---iu---- sol. A l_______ f_ s___ A l-e-t-u- f- s-l- ------------------ A l’estiu, fa sol. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. A l---ti---e-- -gra-a pa--e--r. A l_______ e__ a_____ p________ A l-e-t-u- e-s a-r-d- p-s-e-a-. ------------------------------- A l’estiu, ens agrada passejar. 0
Ziema ir auksta. L-h-ve-n és ----. L_______ é_ f____ L-h-v-r- é- f-e-. ----------------- L’hivern és fred. 0
Ziemā snieg vai līst. A l’--ve-n n-v--- -lou. A l_______ n___ o p____ A l-h-v-r- n-v- o p-o-. ----------------------- A l’hivern neva o plou. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. A--’--ver-, -ns-e-c--ta-es--r a ca-a. A l________ e__ e______ e____ a c____ A l-h-v-r-, e-s e-c-n-a e-t-r a c-s-. ------------------------------------- A l’hivern, ens encanta estar a casa. 0
Ir auksts. F---r--. F_ f____ F- f-e-. -------- Fa fred. 0
Līst. Plo-. P____ P-o-. ----- Plou. 0
Ir vējains. F- v---. F_ v____ F- v-n-. -------- Fa vent. 0
Ir silts. Fa---l-r. F_ c_____ F- c-l-r- --------- Fa calor. 0
Ir saulains. F- --l. F_ s___ F- s-l- ------- Fa sol. 0
Ir skaidrs laiks. Fa--n --n---a. F_ u_ b__ d___ F- u- b-n d-a- -------------- Fa un bon dia. 0
Kāds šodien ir laiks? Qu-n ---p- fa--vu-? Q___ t____ f_ a____ Q-i- t-m-s f- a-u-? ------------------- Quin temps fa avui? 0
Šodien ir auksts. Avui-f--f---. A___ f_ f____ A-u- f- f-e-. ------------- Avui fa fred. 0
Šodien ir silts. A-ui--a--a-o-. A___ f_ c_____ A-u- f- c-l-r- -------------- Avui fa calor. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!