Sarunvārdnīca

lv Mājās   »   ca A casa

17 [septiņpadsmit]

Mājās

Mājās

17 [disset]

A casa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Te ir mūsu māja. A-u---a é- -a -o------a--. A______ é_ l_ n_____ c____ A-u-s-a é- l- n-s-r- c-s-. -------------------------- Aquesta és la nostra casa. 0
Augšā ir jumts. E- te-lat----a d--t. E_ t_____ é_ a d____ E- t-u-a- é- a d-l-. -------------------- El teulat és a dalt. 0
Lejā ir pagrabs. E- ce---r ------b- a-bai-. E_ c_____ e_ t____ a b____ E- c-l-e- e- t-o-a a b-i-. -------------------------- El celler es troba a baix. 0
Aiz mājas ir dārzs. Hi-h- -n--ardí da-rera -e -a--asa. H_ h_ u_ j____ d______ d_ l_ c____ H- h- u- j-r-í d-r-e-a d- l- c-s-. ---------------------------------- Hi ha un jardí darrera de la casa. 0
Mājas priekšā nav ielas. N- -i-ha--ap -ar-er-d---n---- -- ---a. N_ h_ h_ c__ c_____ d_____ d_ l_ c____ N- h- h- c-p c-r-e- d-v-n- d- l- c-s-. -------------------------------------- No hi ha cap carrer davant de la casa. 0
Blakus mājai ir koki. H--ha--r-re- a---ost---d- l- cas-. H_ h_ a_____ a_ c_____ d_ l_ c____ H- h- a-b-e- a- c-s-a- d- l- c-s-. ---------------------------------- Hi ha arbres al costat de la casa. 0
Šeit ir mans dzīvoklis. A--í és-el -eu a-a---men-. A___ é_ e_ m__ a__________ A-u- é- e- m-u a-a-t-m-n-. -------------------------- Aquí és el meu apartament. 0
Šeit ir virtuve un vannas istaba. A-uí-------cu-n--i el-bany. A___ é_ l_ c____ i e_ b____ A-u- é- l- c-i-a i e- b-n-. --------------------------- Aquí és la cuina i el bany. 0
Tur ir dzīvojamā istaba un guļamistaba. Aqu---ón -a-sal- -’-s--r-i-l- c--bra. A___ s__ l_ s___ d______ i l_ c______ A-u- s-n l- s-l- d-e-t-r i l- c-m-r-. ------------------------------------- Aquí són la sala d’estar i la cambra. 0
Mājas durvis ir aizslēgtas. L---ort- pr--cip-- -st- -ancad-. L_ p____ p________ e___ t_______ L- p-r-a p-i-c-p-l e-t- t-n-a-a- -------------------------------- La porta principal està tancada. 0
Bet logi ir vaļā. Però ----finestre--e--an obe-te-. P___ l__ f________ e____ o_______ P-r- l-s f-n-s-r-s e-t-n o-e-t-s- --------------------------------- Però les finestres estan obertes. 0
Šodien ir karsts. Avu--fa ca-or. A___ f_ c_____ A-u- f- c-l-r- -------------- Avui fa calor. 0
Mēs ejam dzīvojamā istabā. E----- --la s-la--’es-a-. E_____ a l_ s___ d_______ E-t-e- a l- s-l- d-e-t-r- ------------------------- Entrem a la sala d’estar. 0
Tur ir dīvāns un atpūtas krēsls. H- -a -- -ofà i -n- -ut---. H_ h_ u_ s___ i u__ b______ H- h- u- s-f- i u-a b-t-c-. --------------------------- Hi ha un sofà i una butaca. 0
Sēdieties! A-s-g-i--! A_________ A-s-g-i-s- ---------- Assegui’s! 0
Tur ir mans dators. El -e-----in------s--qu-. E_ m__ o________ é_ a____ E- m-u o-d-n-d-r é- a-u-. ------------------------- El meu ordinador és aquí. 0
Tur ir mana stereo iekārta. L---e-a-cad-n- -s-èr----------. L_ m___ c_____ e______ é_ a____ L- m-v- c-d-n- e-t-r-o é- a-l-. ------------------------------- La meva cadena estèreo és allà. 0
Televizors ir gluži jauns. El te-e-is-r -s-ben-n--. E_ t________ é_ b__ n___ E- t-l-v-s-r é- b-n n-u- ------------------------ El televisor és ben nou. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Vārdi un leksika

Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!