Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   ca argumentar alguna cosa 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [setanta-set]

argumentar alguna cosa 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Per-----no---n-- el p-st-s? P__ q__ n_ m____ e_ p______ P-r q-è n- m-n-a e- p-s-í-? --------------------------- Per què no menja el pastís? 0
Man jāsamazina svars. Ha----e--erd-- -es. H___ d_ p_____ p___ H-i- d- p-r-r- p-s- ------------------- Haig de perdre pes. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. (--- no-men-o-pe--u- h- ---perdr- --s. (___ n_ m____ p_____ h_ d_ p_____ p___ (-o- n- m-n-o p-r-u- h- d- p-r-r- p-s- -------------------------------------- (Jo) no menjo perquè he de perdre pes. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? P-r---è -- -- b-u----cer-es-? P__ q__ n_ e_ b__ l_ c_______ P-r q-è n- e- b-u l- c-r-e-a- ----------------------------- Per què no es beu la cervesa? 0
Man vēl jābrauc. E--a----ai- -e -o-d-i-. E_____ h___ d_ c_______ E-c-r- h-i- d- c-n-u-r- ----------------------- Encara haig de conduir. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Jo--- bec -erqu- -n-ar---a-- ---co-----. J_ n_ b__ p_____ e_____ h___ d_ c_______ J- n- b-c p-r-u- e-c-r- h-i- d- c-n-u-r- ---------------------------------------- Jo no bec perquè encara haig de conduir. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? P-r q-è--o e- ---s-el--af-? P__ q__ n_ e_ b___ e_ c____ P-r q-è n- e- b-u- e- c-f-? --------------------------- Per què no et beus el cafè? 0
Tā ir auksta. E-tà-fred. E___ f____ E-t- f-e-. ---------- Està fred. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Jo-n- me’---ec-p-r--è e-tà-fre-. J_ n_ m___ b__ p_____ e___ f____ J- n- m-’- b-c p-r-u- e-t- f-e-. -------------------------------- Jo no me’l bec perquè està fred. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Per què-no -t-beu- e- te? P__ q__ n_ e_ b___ e_ t__ P-r q-è n- e- b-u- e- t-? ------------------------- Per què no et beus el te? 0
Man nav cukura. N---inc-sucre. N_ t___ s_____ N- t-n- s-c-e- -------------- No tinc sucre. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. No-me-l ----pe--uè ---tin- suc--. N_ m___ b__ p_____ n_ t___ s_____ N- m-’- b-c p-r-u- n- t-n- s-c-e- --------------------------------- No me’l bec perquè no tinc sucre. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Per------- -- -e-ja la-sopa? P__ q__ n_ e_ m____ l_ s____ P-r q-è n- e- m-n-a l- s-p-? ---------------------------- Per què no es menja la sopa? 0
Es to nepasūtīju. No--’h---e----d-. N_ l___ d________ N- l-h- d-m-n-d-. ----------------- No l’he demanada. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. No ---l- menj- -e-què -o -’-e de---a--. N_ m_ l_ m____ p_____ n_ l___ d________ N- m- l- m-n-o p-r-u- n- l-h- d-m-n-d-. --------------------------------------- No me la menjo perquè no l’he demanada. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? P-r---è-no -en-- l- ca--? P__ q__ n_ m____ l_ c____ P-r q-è n- m-n-a l- c-r-? ------------------------- Per què no menja la carn? 0
Es esmu veģetāriete. S----ege----à. S__ v_________ S-c v-g-t-r-à- -------------- Sóc vegetarià. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. N---a--e--o -e-qu---óc--e-et----. N_ l_ m____ p_____ s__ v_________ N- l- m-n-o p-r-u- s-c v-g-t-r-à- --------------------------------- No la menjo perquè sóc vegetarià. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…