Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   tr bir şeyler sebep göstermek 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [yetmiş beş]

bir şeyler sebep göstermek 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Niç-- -e-----------? N____ g_____________ N-ç-n g-l-i-o-s-n-z- -------------------- Niçin gelmiyorsunuz? 0
Laiks ir tik slikts. Hav- ç-- -öt-. H___ ç__ k____ H-v- ç-k k-t-. -------------- Hava çok kötü. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. H--a çok--ö-ü --duğ- i-i--g---iyo-um. H___ ç__ k___ o_____ i___ g__________ H-v- ç-k k-t- o-d-ğ- i-i- g-l-i-o-u-. ------------------------------------- Hava çok kötü olduğu için gelmiyorum. 0
Kāpēc viņš nenāk? O-(erke-------- ---m-yor? O (______ n____ g________ O (-r-e-) n-ç-n g-l-i-o-? ------------------------- O (erkek) niçin gelmiyor? 0
Viņš nav uzaicināts. O-(e--ek)--av---i-değ-l. O (______ d______ d_____ O (-r-e-) d-v-t-i d-ğ-l- ------------------------ O (erkek) davetli değil. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Da----i----k-k--o--ad-ğı içi- g-l-i-o-. D______ (______ o_______ i___ g________ D-v-t-i (-r-e-) o-m-d-ğ- i-i- g-l-i-o-. --------------------------------------- Davetli (erkek) olmadığı için gelmiyor. 0
Kāpēc tu nenāc? Ni--n --lmi-----n? N____ g___________ N-ç-n g-l-i-o-s-n- ------------------ Niçin gelmiyorsun? 0
Man nav laika. V-kti- yo-. V_____ y___ V-k-i- y-k- ----------- Vaktim yok. 0
Es nenāku, jo man nav laika. V------olma-ığı-iç-n-ge---yoru-. V_____ o_______ i___ g__________ V-k-i- o-m-d-ğ- i-i- g-l-i-o-u-. -------------------------------- Vaktim olmadığı için gelmiyorum. 0
Kāpēc tu nepaliec? N-çi- k----y-rs-n? N____ k___________ N-ç-n k-l-ı-o-s-n- ------------------ Niçin kalmıyorsun? 0
Man vēl jāstrādā. Daha -a--şm-m -----. D___ ç_______ l_____ D-h- ç-l-ş-a- l-z-m- -------------------- Daha çalışmam lazım. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. D-h- -al-ş--- -ere--i-- i------l-ı--r-m. D___ ç_______ g________ i___ k__________ D-h- ç-l-ş-a- g-r-k-i-i i-i- k-l-ı-o-u-. ---------------------------------------- Daha çalışmam gerektiği için kalmıyorum. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? N-çin-şimd-d---gid-yors----? N____ ş_______ g____________ N-ç-n ş-m-i-e- g-d-y-r-u-u-? ---------------------------- Niçin şimdiden gidiyorsunuz? 0
Es esmu nogurusi. Y-r---u-. Y________ Y-r-u-u-. --------- Yorgunum. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Yor-u--o--u-u--i--n g-diy--um. Y_____ o______ i___ g_________ Y-r-u- o-d-ğ-m i-i- g-d-y-r-m- ------------------------------ Yorgun olduğum için gidiyorum. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? N---- ş--d-den-g-di----u--z? N____ ş_______ g____________ N-ç-n ş-m-i-e- g-d-y-r-u-u-? ---------------------------- Niçin şimdiden gidiyorsunuz? 0
Ir jau vēls. Ge- --d-. G__ o____ G-ç o-d-. --------- Geç oldu. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. G-- o---ğu--ç-- -idiy-r-m. G__ o_____ i___ g_________ G-ç o-d-ğ- i-i- g-d-y-r-m- -------------------------- Geç olduğu için gidiyorum. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + turku (1-100) MP3 turku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…