Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sq tё argumentosh diçka 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [shtatёdhjetёepesё]

tё argumentosh diçka 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? P-- nu- v--i? P__ n__ v____ P-e n-k v-n-? ------------- Pse nuk vini? 0
Laiks ir tik slikts. Mo-- ёsh-ё ka--i--eq. M___ ё____ k__ i k___ M-t- ё-h-ё k-q i k-q- --------------------- Moti ёshtё kaq i keq. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Nuk -i-,-s-ps-----i-ёs-tё -h-mё - keq. N__ v___ s____ m___ ё____ s____ i k___ N-k v-j- s-p-e m-t- ё-h-ё s-u-ё i k-q- -------------------------------------- Nuk vij, sepse moti ёshtё shumё i keq. 0
Kāpēc viņš nenāk? P-e -u---j-n ai? P__ n__ v___ a__ P-e n-k v-e- a-? ---------------- Pse nuk vjen ai? 0
Viņš nav uzaicināts. Ai-nu- ёs--ё --ftu-r. A_ n__ ё____ i f_____ A- n-k ё-h-ё i f-u-r- --------------------- Ai nuk ёshtё i ftuar. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Ai n-k----n ---nuk -sh---i ft--r. A_ n__ v___ s_ n__ ё____ i f_____ A- n-k v-e- s- n-k ё-h-ё i f-u-r- --------------------------------- Ai nuk vjen se nuk ёshtё i ftuar. 0
Kāpēc tu nenāc? P-- nuk----n? P__ n__ v____ P-e n-k v-e-? ------------- Pse nuk vjen? 0
Man nav laika. U-ё ----k----ohё. U__ n__ k__ k____ U-ё n-k k-m k-h-. ----------------- Unё nuk kam kohё. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N----i-, -eps- --k kam-kohё. N__ v___ s____ n__ k__ k____ N-k v-j- s-p-e n-k k-m k-h-. ---------------------------- Nuk vij, sepse nuk kam kohё. 0
Kāpēc tu nepaliec? P-e-n---rri? P__ n__ r___ P-e n-k r-i- ------------ Pse nuk rri? 0
Man vēl jāstrādā. Un- d---t-tё -------kom-. U__ d____ t_ p____ a_____ U-ё d-h-t t- p-n-j a-o-a- ------------------------- Unё duhet tё punoj akoma. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. N-k---i- ----- -ё du--t-t- -u--j -ko-a. N__ r___ s____ m_ d____ t_ p____ a_____ N-k r-i- s-p-e m- d-h-t t- p-n-j a-o-a- --------------------------------------- Nuk rri, sepse mё duhet tё punoj akoma. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? P-e--o------ta-i? P__ p_ i___ t____ P-e p- i-n- t-n-? ----------------- Pse po ikni tani? 0
Es esmu nogurusi. Unё --- i---dh--. U__ j__ i l______ U-ё j-m i l-d-u-. ----------------- Unё jam i lodhur. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. P------j, se--e j-m i -o-h-r. P_ s_____ s____ j__ i l______ P- s-k-j- s-p-e j-m i l-d-u-. ----------------------------- Po shkoj, sepse jam i lodhur. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Pse--o---ni tan-? P__ p_ i___ t____ P-e p- i-n- t-n-? ----------------- Pse po ikni tani? 0
Ir jau vēls. Ё-h-ё-v-n- t-sh-ё. Ё____ v___ t______ Ё-h-ё v-n- t-s-m-. ------------------ Ёshtё vonё tashmё. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Po-sh-----s--se-ё-htё v-nё. P_ s_____ s____ ё____ v____ P- s-k-j- s-p-e ё-h-ё v-n-. --------------------------- Po shkoj, sepse ёshtё vonё. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…