Я -е--р---у----му ---пог--а-п-г---.
Я н_ п______ т___ щ_ п_____ п______
Я н- п-и-д-, т-м- щ- п-г-д- п-г-н-.
-----------------------------------
Я не прийду, тому що погода погана. 0 YA --------d-,--o----h-h- ------ -oh-na.Y_ n_ p______ t___ s____ p_____ p______Y- n- p-y-̆-u- t-m- s-c-o p-h-d- p-h-n-.----------------------------------------YA ne pryy̆du, tomu shcho pohoda pohana.
Чому -и-не--р--о--ш?
Ч___ т_ н_ п________
Ч-м- т- н- п-и-о-и-?
--------------------
Чому ти не приходиш? 0 C--mu t- ---pryk-od-sh?C____ t_ n_ p__________C-o-u t- n- p-y-h-d-s-?-----------------------Chomu ty ne prykhodysh?
Я-не-маю---су.
Я н_ м__ ч____
Я н- м-ю ч-с-.
--------------
Я не маю часу. 0 Y- -- -a-u --a-u.Y_ n_ m___ c_____Y- n- m-y- c-a-u------------------YA ne mayu chasu.
Я-не ---й--, --му -----н- маю ча-у.
Я н_ п______ т___ щ_ я н_ м__ ч____
Я н- п-и-д-, т-м- щ- я н- м-ю ч-с-.
-----------------------------------
Я не прийду, тому що я не маю часу. 0 YA n- pry-̆-----omu -hch- -a-ne -ay--c---u.Y_ n_ p______ t___ s____ y_ n_ m___ c_____Y- n- p-y-̆-u- t-m- s-c-o y- n- m-y- c-a-u--------------------------------------------YA ne pryy̆du, tomu shcho ya ne mayu chasu.
Чо-у-ти не ----------?
Ч___ т_ н_ з__________
Ч-м- т- н- з-л-ш-є-с-?
----------------------
Чому ти не залишаєшся? 0 Ch-m---y--e----ys--y-s--ya?C____ t_ n_ z______________C-o-u t- n- z-l-s-a-e-h-y-?---------------------------Chomu ty ne zalyshayeshsya?
Я не-з-л-ш-ю-я--т-му ---я ---инен-/ п-в---а -е пр--юв--и.
Я н_ з_________ т___ щ_ я п______ / п______ щ_ п_________
Я н- з-л-ш-ю-я- т-м- щ- я п-в-н-н / п-в-н-а щ- п-а-ю-а-и-
---------------------------------------------------------
Я не залишаюся, тому що я повинен / повинна ще працювати. 0 YA -e-z--ysh---s--, t-mu----h--y- p--yne----pov---a -hche p--t-yuv-ty.Y_ n_ z____________ t___ s____ y_ p______ / p______ s____ p___________Y- n- z-l-s-a-u-y-, t-m- s-c-o y- p-v-n-n / p-v-n-a s-c-e p-a-s-u-a-y-----------------------------------------------------------------------YA ne zalyshayusya, tomu shcho ya povynen / povynna shche pratsyuvaty.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā.
Я не залишаюся, тому що я повинен / повинна ще працювати.
YA ne zalyshayusya, tomu shcho ya povynen / povynna shche pratsyuvaty.
Я їду,-тому -- вж---і---.
Я ї___ т___ щ_ в__ п_____
Я ї-у- т-м- щ- в-е п-з-о-
-------------------------
Я їду, тому що вже пізно. 0 YA i---,----u-s--h- vz-- p--no.Y_ ï___ t___ s____ v___ p_____Y- i-d-, t-m- s-c-o v-h- p-z-o--------------------------------YA ïdu, tomu shcho vzhe pizno.
Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?
Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes.
Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā.
Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki.
Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem.
Atmiņa tiek trenēta mācoties.
Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē.
Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas.
Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem.
Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas.
Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki.
Bet
kā
viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas.
Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles.
Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai.
Visi subjekti bija divvalodīgi.
Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā.
Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem.
Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu.
Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām.
Viena iespēja bija riskantāka par otru.
Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās.
Un atbilde mainījās, mainot valodu!
Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku.
Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju.
Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības.
Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības.
Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki.
Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki.
Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…