Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   cs zdůvodnění 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sedmdesát pět]

zdůvodnění 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Pr-č--e-ř-j-et-? P___ n__________ P-o- n-p-i-d-t-? ---------------- Proč nepřijdete? 0
Laiks ir tik slikts. J- šp-tné------í. J_ š_____ p______ J- š-a-n- p-č-s-. ----------------- Je špatné počasí. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ne-řij--,-pr---že-je špat---p-----. N________ p______ j_ š_____ p______ N-p-i-d-, p-o-o-e j- š-a-n- p-č-s-. ----------------------------------- Nepřijdu, protože je špatné počasí. 0
Kāpēc viņš nenāk? Pr-----p-ij-e? P___ n________ P-o- n-p-i-d-? -------------- Proč nepřijde? 0
Viņš nav uzaicināts. N-n- -o-v--. N___ p______ N-n- p-z-á-. ------------ Není pozván. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Nep--j-e- -ro--že -e-í pozv--. N________ p______ n___ p______ N-p-i-d-, p-o-o-e n-n- p-z-á-. ------------------------------ Nepřijde, protože není pozván. 0
Kāpēc tu nenāc? P-oč-nepři--e-? P___ n_________ P-o- n-p-i-d-š- --------------- Proč nepřijdeš? 0
Man nav laika. Nemá- čas. N____ č___ N-m-m č-s- ---------- Nemám čas. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N-p-i-du--p-----e-ne--- čas. N________ p______ n____ č___ N-p-i-d-, p-o-o-e n-m-m č-s- ---------------------------- Nepřijdu, protože nemám čas. 0
Kāpēc tu nepaliec? Proč -----t---š? P___ n__________ P-o- n-z-s-a-e-? ---------------- Proč nezůstaneš? 0
Man vēl jāstrādā. M-s-----š-ě -ra-ovat. M____ j____ p________ M-s-m j-š-ě p-a-o-a-. --------------------- Musím ještě pracovat. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Nezů-t---, ----o-- --s---j-š-ě -------t. N_________ p______ m____ j____ p________ N-z-s-a-u- p-o-o-e m-s-m j-š-ě p-a-o-a-. ---------------------------------------- Nezůstanu, protože musím ještě pracovat. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? P-o- u- o---á----? P___ u_ o_________ P-o- u- o-c-á-í-e- ------------------ Proč už odcházíte? 0
Es esmu nogurusi. J-e--u-avený. J___ u_______ J-e- u-a-e-ý- ------------- Jsem unavený. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. J---pr-č,--roto-e -s---u--v-n-. J__ p____ p______ j___ u_______ J-u p-y-, p-o-o-e j-e- u-a-e-ý- ------------------------------- Jdu pryč, protože jsem unavený. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Pr-- -- o-jí----e? P___ u_ o_________ P-o- u- o-j-ž-í-e- ------------------ Proč už odjíždíte? 0
Ir jau vēls. Je -ž--o-d-. J_ u_ p_____ J- u- p-z-ě- ------------ Je už pozdě. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. O-jí--í-, -r-to-- -ž j---o---. O________ p______ u_ j_ p_____ O-j-ž-í-, p-o-o-e u- j- p-z-ě- ------------------------------ Odjíždím, protože už je pozdě. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…