Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sl nekaj utemeljiti 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [petinsedemdeset]

nekaj utemeljiti 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Z-kaj-n- p----te? Z____ n_ p_______ Z-k-j n- p-i-e-e- ----------------- Zakaj ne pridete? 0
Laiks ir tik slikts. V--me -e--a-o --d- (sl---). V____ j_ t___ g___ (_______ V-e-e j- t-k- g-d- (-l-b-)- --------------------------- Vreme je tako grdo (slabo). 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ne-p--dem,--e---e--re-e-t--o--l---. N_ p______ k__ j_ v____ t___ s_____ N- p-i-e-, k-r j- v-e-e t-k- s-a-o- ----------------------------------- Ne pridem, ker je vreme tako slabo. 0
Kāpēc viņš nenāk? Zaka--on ne pr--e? Z____ o_ n_ p_____ Z-k-j o- n- p-i-e- ------------------ Zakaj on ne pride? 0
Viņš nav uzaicināts. N---o--b-j-n. N_ p_________ N- p-v-b-j-n- ------------- Ni povabljen. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Ne -r---- ker-ni --vab----. N_ p_____ k__ n_ p_________ N- p-i-e- k-r n- p-v-b-j-n- --------------------------- Ne pride, ker ni povabljen. 0
Kāpēc tu nenāc? Z-k---n- p-id--? Z____ n_ p______ Z-k-j n- p-i-e-? ---------------- Zakaj ne prideš? 0
Man nav laika. Nimam ča--. N____ č____ N-m-m č-s-. ----------- Nimam časa. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Ne -om--r-š--/pr--------- --mam čas-. N_ b__ p_____________ k__ n____ č____ N- b-m p-i-e-/-r-š-a- k-r n-m-m č-s-. ------------------------------------- Ne bom prišel/prišla, ker nimam časa. 0
Kāpēc tu nepaliec? Z---- -e ----n-š? Z____ n_ o_______ Z-k-j n- o-t-n-š- ----------------- Zakaj ne ostaneš? 0
Man vēl jāstrādā. Imam--e-de--. I___ š_ d____ I-a- š- d-l-. ------------- Imam še delo. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ne --t--e- -a-ad- te--- ker ---m--- del-. N_ o______ z_____ t____ k__ i___ š_ d____ N- o-t-n-m z-r-d- t-g-, k-r i-a- š- d-l-. ----------------------------------------- Ne ostanem zaradi tega, ker imam še delo. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Zak-j ž--gr--te? Z____ ž_ g______ Z-k-j ž- g-e-t-? ---------------- Zakaj že greste? 0
Es esmu nogurusi. U-r-j-n(a) ---. U_________ s___ U-r-j-n-a- s-m- --------------- Utrujen(a) sem. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. G-e- z---, k----em ---u---(--. G___ z____ k__ s__ u__________ G-e- z-t-, k-r s-m u-r-j-n-a-. ------------------------------ Grem zato, ker sem utrujen(a). 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Z-ka- -e -----ate? Z____ ž_ o________ Z-k-j ž- o-h-j-t-? ------------------ Zakaj že odhajate? 0
Ir jau vēls. Poz-- je--e. P____ j_ ž__ P-z-o j- ž-. ------------ Pozno je že. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. O-ha--m- ke- j- ž--pozno. O_______ k__ j_ ž_ p_____ O-h-j-m- k-r j- ž- p-z-o- ------------------------- Odhajam, ker je že pozno. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…