Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   fi perustella jotakin 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [seitsemänkymmentäviisi]

perustella jotakin 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Mik-i -- ett- tu-e? M____ t_ e___ t____ M-k-i t- e-t- t-l-? ------------------- Miksi te ette tule? 0
Laiks ir tik slikts. O--n-in---on-----a. O_ n___ h____ i____ O- n-i- h-o-o i-m-. ------------------- On niin huono ilma. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. En-t-le, -osk--i--- -n ni-- ---n-. E_ t____ k____ i___ o_ n___ h_____ E- t-l-, k-s-a i-m- o- n-i- h-o-o- ---------------------------------- En tule, koska ilma on niin huono. 0
Kāpēc viņš nenāk? M-ksi h-n -i---le? M____ h__ e_ t____ M-k-i h-n e- t-l-? ------------------ Miksi hän ei tule? 0
Viņš nav uzaicināts. H---- ei o-- --t--ttu. H____ e_ o__ k________ H-n-ä e- o-e k-t-u-t-. ---------------------- Häntä ei ole kutsuttu. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. H-n-ei ---e,-koska---ntä ei ole k--s-t-u. H__ e_ t____ k____ h____ e_ o__ k________ H-n e- t-l-, k-s-a h-n-ä e- o-e k-t-u-t-. ----------------------------------------- Hän ei tule, koska häntä ei ole kutsuttu. 0
Kāpēc tu nenāc? M--si--in- -- ----? M____ s___ e_ t____ M-k-i s-n- e- t-l-? ------------------- Miksi sinä et tule? 0
Man nav laika. M-nu--a e- o-e-a-ka-. M______ e_ o__ a_____ M-n-l-a e- o-e a-k-a- --------------------- Minulla ei ole aikaa. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Minä -n -ul-,--o--a m-nul-- -i -le-a-k--. M___ e_ t____ k____ m______ e_ o__ a_____ M-n- e- t-l-, k-s-a m-n-l-a e- o-e a-k-a- ----------------------------------------- Minä en tule, koska minulla ei ole aikaa. 0
Kāpēc tu nepaliec? M-k-i ---- et--ä-? M____ s___ e_ j___ M-k-i s-n- e- j-ä- ------------------ Miksi sinä et jää? 0
Man vēl jāstrādā. M-nu-----ty- -iel--t---ke-n--l-. M____ t_____ v____ t____________ M-n-n t-y-y- v-e-ä t-ö-k-n-e-l-. -------------------------------- Minun täytyy vielä työskennellä. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Min--en--ää, -o-k--m---- -äy--y v-elä----s--n-e-lä. M___ e_ j___ k____ m____ t_____ v____ t____________ M-n- e- j-ä- k-s-a m-n-n t-y-y- v-e-ä t-ö-k-n-e-l-. --------------------------------------------------- Minä en jää, koska minun täytyy vielä työskennellä. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Mi--- -e --n--te -o? M____ t_ m______ j__ M-k-i t- m-n-t-e j-? -------------------- Miksi te menette jo? 0
Es esmu nogurusi. Ole- --s-nyt. O___ v_______ O-e- v-s-n-t- ------------- Olen väsynyt. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. M--ä ---e-- ---k- ol-- vä-y-yt. M___ m_____ k____ o___ v_______ M-n- m-n-n- k-s-a o-e- v-s-n-t- ------------------------------- Minä menen, koska olen väsynyt. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? M-ks--te--ähd-t-- jo? M____ t_ l_______ j__ M-k-i t- l-h-e-t- j-? --------------------- Miksi te lähdette jo? 0
Ir jau vēls. On jo--y---. O_ j_ m_____ O- j- m-ö-ä- ------------ On jo myöhä. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Min--l-hde-- --sk- o- ---myö--. M___ l______ k____ o_ j_ m_____ M-n- l-h-e-, k-s-a o- j- m-ö-ä- ------------------------------- Minä lähden, koska on jo myöhä. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…