Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   et midagi põhjendama 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [seitsekümmend viis]

midagi põhjendama 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Miks-te e--t-l-? M___ t_ e_ t____ M-k- t- e- t-l-? ---------------- Miks te ei tule? 0
Laiks ir tik slikts. I-m on-n-i -a-b. I__ o_ n__ h____ I-m o- n-i h-l-. ---------------- Ilm on nii halb. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ma -i ----,-se---i-- -- --i-ha-b. M_ e_ t____ s___ i__ o_ n__ h____ M- e- t-l-, s-s- i-m o- n-i h-l-. --------------------------------- Ma ei tule, sest ilm on nii halb. 0
Kāpēc viņš nenāk? M-k- -- e---ul-? M___ t_ e_ t____ M-k- t- e- t-l-? ---------------- Miks ta ei tule? 0
Viņš nav uzaicināts. Ta ei ol------utud. T_ e_ o__ k________ T- e- o-e k-t-u-u-. ------------------- Ta ei ole kutsutud. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Ta ei-t-----se------------ k-ts-t-d. T_ e_ t____ s___ t_ e_ o__ k________ T- e- t-l-, s-s- t- e- o-e k-t-u-u-. ------------------------------------ Ta ei tule, sest ta ei ole kutsutud. 0
Kāpēc tu nenāc? Mi------e- t-l-? M___ s_ e_ t____ M-k- s- e- t-l-? ---------------- Miks sa ei tule? 0
Man nav laika. Mul-ei--l---eg-. M__ e_ o__ a____ M-l e- o-e a-g-. ---------------- Mul ei ole aega. 0
Es nenāku, jo man nav laika. M- e- t-le-------m-l ei -le -eg-. M_ e_ t____ s___ m__ e_ o__ a____ M- e- t-l-, s-s- m-l e- o-e a-g-. --------------------------------- Ma ei tule, sest mul ei ole aega. 0
Kāpēc tu nepaliec? Miks ---e--jää? M___ s_ e_ j___ M-k- s- e- j-ä- --------------- Miks sa ei jää? 0
Man vēl jāstrādā. M----an v--- t-ö-ama. M_ p___ v___ t_______ M- p-a- v-e- t-ö-a-a- --------------------- Ma pean veel töötama. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ma ei j--, --st --an---el-t-----a. M_ e_ j___ s___ p___ v___ t_______ M- e- j-ä- s-s- p-a- v-e- t-ö-a-a- ---------------------------------- Ma ei jää, sest pean veel töötama. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? M--s t---u-a lä----? M___ t_ j___ l______ M-k- t- j-b- l-h-t-? -------------------- Miks te juba lähete? 0
Es esmu nogurusi. M- olen vä-----. M_ o___ v_______ M- o-e- v-s-n-d- ---------------- Ma olen väsinud. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Ma -ä-----se-t-o-en väsinu-. M_ l_____ s___ o___ v_______ M- l-h-n- s-s- o-e- v-s-n-d- ---------------------------- Ma lähen, sest olen väsinud. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Mik-----jub- --id-t-? M___ t_ j___ s_______ M-k- t- j-b- s-i-a-e- --------------------- Miks te juba sõidate? 0
Ir jau vēls. O----ba hil--. O_ j___ h_____ O- j-b- h-l-a- -------------- On juba hilja. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. M- s--da-- ses- --ba--n h--ja. M_ s______ s___ j___ o_ h_____ M- s-i-a-, s-s- j-b- o- h-l-a- ------------------------------ Ma sõidan, sest juba on hilja. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…