Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sr нешто образложити 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [седамдесет и пет]

75 [sedamdeset i pet]

нешто образложити 1

nešto obrazložiti 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? З-шт---- д-ла-и--? З____ н_ д________ З-ш-о н- д-л-з-т-? ------------------ Зашто не долазите? 0
Za--o n- d-la--te? Z____ n_ d________ Z-š-o n- d-l-z-t-? ------------------ Zašto ne dolazite?
Laiks ir tik slikts. Вр--- је -а-о-лош-. В____ ј_ т___ л____ В-е-е ј- т-к- л-ш-. ------------------- Време је тако лоше. 0
Vrem- je -ak- loš-. V____ j_ t___ l____ V-e-e j- t-k- l-š-. ------------------- Vreme je tako loše.
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ј- -- до-а-им, -----е-в-еме т-ко-л-ш-. Ј_ н_ д_______ ј__ ј_ в____ т___ л____ Ј- н- д-л-з-м- ј-р ј- в-е-е т-к- л-ш-. -------------------------------------- Ја не долазим, јер је време тако лоше. 0
Ja n- do-az-m- -er----vrem- ta-o-lo--. J_ n_ d_______ j__ j_ v____ t___ l____ J- n- d-l-z-m- j-r j- v-e-e t-k- l-š-. -------------------------------------- Ja ne dolazim, jer je vreme tako loše.
Kāpēc viņš nenāk? З-што о- -----лази? З____ о_ н_ д______ З-ш-о о- н- д-л-з-? ------------------- Зашто он не долази? 0
Z--to-on -- -ola-i? Z____ o_ n_ d______ Z-š-o o- n- d-l-z-? ------------------- Zašto on ne dolazi?
Viņš nav uzaicināts. Он-није п---а-. О_ н___ п______ О- н-ј- п-з-а-. --------------- Он није позван. 0
O---ije----v-n. O_ n___ p______ O- n-j- p-z-a-. --------------- On nije pozvan.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Он--е--о--зи- ј-р н-------ван. О_ н_ д______ ј__ н___ п______ О- н- д-л-з-, ј-р н-ј- п-з-а-. ------------------------------ Он не долази, јер није позван. 0
On -e--ol-----j-r -ij--po--a-. O_ n_ d______ j__ n___ p______ O- n- d-l-z-, j-r n-j- p-z-a-. ------------------------------ On ne dolazi, jer nije pozvan.
Kāpēc tu nenāc? З-ш-о н- д--а--ш? З____ н_ д_______ З-ш-о н- д-л-з-ш- ----------------- Зашто не долазиш? 0
Za--- -----la--š? Z____ n_ d_______ Z-š-o n- d-l-z-š- ----------------- Zašto ne dolaziš?
Man nav laika. Ја ----м врем-н-. Ј_ н____ в_______ Ј- н-м-м в-е-е-а- ----------------- Ја немам времена. 0
Ja-nem-m vr-m-n-. J_ n____ v_______ J- n-m-m v-e-e-a- ----------------- Ja nemam vremena.
Es nenāku, jo man nav laika. Ја не--ол-з-м--------ма--вре---а. Ј_ н_ д_______ ј__ н____ в_______ Ј- н- д-л-з-м- ј-р н-м-м в-е-е-а- --------------------------------- Ја не долазим, јер немам времена. 0
Ja n- -ola--m, jer n-ma- vr-m---. J_ n_ d_______ j__ n____ v_______ J- n- d-l-z-m- j-r n-m-m v-e-e-a- --------------------------------- Ja ne dolazim, jer nemam vremena.
Kāpēc tu nepaliec? За--- не-о--ан-ш? З____ н_ о_______ З-ш-о н- о-т-н-ш- ----------------- Зашто не останеш? 0
Zaš-o--e -stan-š? Z____ n_ o_______ Z-š-o n- o-t-n-š- ----------------- Zašto ne ostaneš?
Man vēl jāstrādā. Ј--мо-ам --- р-дити. Ј_ м____ ј__ р______ Ј- м-р-м ј-ш р-д-т-. -------------------- Ја морам још радити. 0
Ja m-ra- j-š r-diti. J_ m____ j__ r______ J- m-r-m j-š r-d-t-. -------------------- Ja moram još raditi.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ја н---с-ајем, --р-мор-- ----р--и--. Ј_ н_ о_______ ј__ м____ ј__ р______ Ј- н- о-т-ј-м- ј-р м-р-м ј-ш р-д-т-. ------------------------------------ Ја не остајем, јер морам још радити. 0
Ja-n- os-a--m--j-- -or-m-j-- r--i--. J_ n_ o_______ j__ m____ j__ r______ J- n- o-t-j-m- j-r m-r-m j-š r-d-t-. ------------------------------------ Ja ne ostajem, jer moram još raditi.
Kāpēc Jūs jau aizejat? Зашт---е-------? З____ в__ и_____ З-ш-о в-ћ и-е-е- ---------------- Зашто већ идете? 0
Z-š-- v--́ ide-e? Z____ v__ i_____ Z-š-o v-c- i-e-e- ----------------- Zašto već idete?
Es esmu nogurusi. Ја-сам ---р------м---а. Ј_ с__ у_____ / у______ Ј- с-м у-о-а- / у-о-н-. ----------------------- Ја сам уморан / уморна. 0
Ja-----umora- ----o-na. J_ s__ u_____ / u______ J- s-m u-o-a- / u-o-n-. ----------------------- Ja sam umoran / umorna.
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Ја -дем,---р--а-----р-- --у-орн-. Ј_ и____ ј__ с__ у_____ / у______ Ј- и-е-, ј-р с-м у-о-а- / у-о-н-. --------------------------------- Ја идем, јер сам уморан / уморна. 0
Ja --e-,--er -a--umo--n-- ------. J_ i____ j__ s__ u_____ / u______ J- i-e-, j-r s-m u-o-a- / u-o-n-. --------------------------------- Ja idem, jer sam umoran / umorna.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? З--то-већ одла---е? З____ в__ о________ З-ш-о в-ћ о-л-з-т-? ------------------- Зашто већ одлазите? 0
Zašto v-c- o-la-i-e? Z____ v__ o________ Z-š-o v-c- o-l-z-t-? -------------------- Zašto već odlazite?
Ir jau vēls. В-- је кас--. В__ ј_ к_____ В-ћ ј- к-с-о- ------------- Већ је касно. 0
V-c- -e-----o. V__ j_ k_____ V-c- j- k-s-o- -------------- Već je kasno.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Одла-им- -ер -------к--но. О_______ ј__ ј_ в__ к_____ О-л-з-м- ј-р ј- в-ћ к-с-о- -------------------------- Одлазим, јер је већ касно. 0
O-la---- ---------ć-ka-no. O_______ j__ j_ v__ k_____ O-l-z-m- j-r j- v-c- k-s-o- --------------------------- Odlazim, jer je već kasno.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…