Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sk niečo zdôvodniť 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sedemdesiatpäť]

niečo zdôvodniť 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Pr--o-n-p-ídet-? P____ n_________ P-e-o n-p-í-e-e- ---------------- Prečo neprídete? 0
Laiks ir tik slikts. Počas-e-j---aké-z--. P______ j_ t___ z___ P-č-s-e j- t-k- z-é- -------------------- Počasie je také zlé. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ne---d-m---ret-že--oč-s------ta-é---é. N________ p______ p______ j_ t___ z___ N-p-í-e-, p-e-o-e p-č-s-e j- t-k- z-é- -------------------------------------- Neprídem, pretože počasie je také zlé. 0
Kāpēc viņš nenāk? Pr-čo ----í--? P____ n_______ P-e-o n-p-í-e- -------------- Prečo nepríde? 0
Viņš nav uzaicināts. N---je-poz--n-. N__ j_ p_______ N-e j- p-z-a-ý- --------------- Nie je pozvaný. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Ne-r--e--pr-tož----- ----ozv-ný. N_______ p______ n__ j_ p_______ N-p-í-e- p-e-o-e n-e j- p-z-a-ý- -------------------------------- Nepríde, pretože nie je pozvaný. 0
Kāpēc tu nenāc? Pr--- n-p--d--? P____ n________ P-e-o n-p-í-e-? --------------- Prečo neprídeš? 0
Man nav laika. Nemám ča-. N____ č___ N-m-m č-s- ---------- Nemám čas. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N--r-de---pre-o-e -emám č-s. N________ p______ n____ č___ N-p-í-e-, p-e-o-e n-m-m č-s- ---------------------------- Neprídem, pretože nemám čas. 0
Kāpēc tu nepaliec? P-eč- -ezo-tan-š? P____ n__________ P-e-o n-z-s-a-e-? ----------------- Prečo nezostaneš? 0
Man vēl jāstrādā. M---m-------r-c-v--. M____ e___ p________ M-s-m e-t- p-a-o-a-. -------------------- Musím ešte pracovať. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Nezost--em,-p----ž--m-sí--e--e-pra--vať. N__________ p______ m____ e___ p________ N-z-s-a-e-, p-e-o-e m-s-m e-t- p-a-o-a-. ---------------------------------------- Nezostanem, pretože musím ešte pracovať. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Preč--už idete? P____ u_ i_____ P-e-o u- i-e-e- --------------- Prečo už idete? 0
Es esmu nogurusi. So- u-a-ený. S__ u_______ S-m u-a-e-ý- ------------ Som unavený. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. I--m,----to-- s----n-ve-ý. I____ p______ s__ u_______ I-e-, p-e-o-e s-m u-a-e-ý- -------------------------- Idem, pretože som unavený. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? P--č-----cestujet-? P____ u_ c_________ P-e-o u- c-s-u-e-e- ------------------- Prečo už cestujete? 0
Ir jau vēls. J- ----e--oro. J_ u_ n_______ J- u- n-s-o-o- -------------- Je už neskoro. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Ce--uje---p-etož---e-u- --s--r-. C________ p______ j_ u_ n_______ C-s-u-e-, p-e-o-e j- u- n-s-o-o- -------------------------------- Cestujem, pretože je už neskoro. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…