Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   vi Mùa trong năm và thời tiết

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [Mười sáu]

Mùa trong năm và thời tiết

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vjetnamiešu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Đ- -- nh--g-m-a--ro-g-n-m: Đ_ l_ n____ m__ t____ n___ Đ- l- n-ữ-g m-a t-o-g n-m- -------------------------- Đó là những mùa trong năm: 0
pavasaris, vasara, M---x-----m-a--ạ, M__ x____ m__ h__ M-a x-â-, m-a h-, ----------------- Mùa xuân, mùa hạ, 0
rudens un ziema. M-----u--- --- -ôn-. M__ t__ v_ m__ đ____ M-a t-u v- m-a đ-n-. -------------------- Mùa thu và mùa đông. 0
Vasara ir karsta. M-a h-----g. M__ h_ n____ M-a h- n-n-. ------------ Mùa hè nóng. 0
Vasarā spīd saule. Mù---- t--i nắn-. M__ h_ t___ n____ M-a h- t-ờ- n-n-. ----------------- Mùa hè trời nắng. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. C---- ----t---- -i -ạo v-o m-a--è. C____ t__ t____ đ_ d__ v__ m__ h__ C-ú-g t-i t-í-h đ- d-o v-o m-a h-. ---------------------------------- Chúng tôi thích đi dạo vào mùa hè. 0
Ziema ir auksta. Mùa đông--ạ-h. M__ đ___ l____ M-a đ-n- l-n-. -------------- Mùa đông lạnh. 0
Ziemā snieg vai līst. Mùa --n--tuyế----- ha--trời m-a. M__ đ___ t____ r__ h__ t___ m___ M-a đ-n- t-y-t r-i h-y t-ờ- m-a- -------------------------------- Mùa đông tuyết rơi hay trời mưa. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. C-ún- tô- thích --t-o-- nhà---- mù----ng. C____ t__ t____ ở t____ n__ v__ m__ đ____ C-ú-g t-i t-í-h ở t-o-g n-à v-o m-a đ-n-. ----------------------------------------- Chúng tôi thích ở trong nhà vào mùa đông. 0
Ir auksts. Tr---l-n-. T___ l____ T-ờ- l-n-. ---------- Trời lạnh. 0
Līst. Trờ--mưa. T___ m___ T-ờ- m-a- --------- Trời mưa. 0
Ir vējains. T--- gi-. T___ g___ T-ờ- g-ó- --------- Trời gió. 0
Ir silts. Tr---ấm. T___ ấ__ T-ờ- ấ-. -------- Trời ấm. 0
Ir saulains. Trờ---ắ-g. T___ n____ T-ờ- n-n-. ---------- Trời nắng. 0
Ir skaidrs laiks. Trờ--đ-p. T___ đ___ T-ờ- đ-p- --------- Trời đẹp. 0
Kāds šodien ir laiks? H----a- -hờ- -i-- -- -a-? H__ n__ t___ t___ r_ s___ H-m n-y t-ờ- t-ế- r- s-o- ------------------------- Hôm nay thời tiết ra sao? 0
Šodien ir auksts. Hôm--a--t-ờ- lạ--. H__ n__ t___ l____ H-m n-y t-ờ- l-n-. ------------------ Hôm nay trời lạnh. 0
Šodien ir silts. H-m nay trờ- ấm. H__ n__ t___ ấ__ H-m n-y t-ờ- ấ-. ---------------- Hôm nay trời ấm. 0

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!