Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   vi Ngày trong tuần

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [Chín]

Ngày trong tuần

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vjetnamiešu Spēlēt Vairāk
pirmdiena T-----i T__ h__ T-ứ h-i ------- Thứ hai 0
otrdiena T-ứ -a T__ b_ T-ứ b- ------ Thứ ba 0
trešdiena Th---ư T__ t_ T-ứ t- ------ Thứ tư 0
ceturtdiena Th- -ăm T__ n__ T-ứ n-m ------- Thứ năm 0
piektdiena T-ứ-sáu T__ s__ T-ứ s-u ------- Thứ sáu 0
sestdiena T-ứ-bảy T__ b__ T-ứ b-y ------- Thứ bảy 0
svētdiena C-ủ ---t C__ n___ C-ủ n-ậ- -------- Chủ nhật 0
nedēļa T-ần T___ T-ầ- ---- Tuần 0
no pirmdienas līdz svētdienai Từ th- hai-đ-- -h- nh-t T_ t__ h__ đ__ c__ n___ T- t-ứ h-i đ-n c-ủ n-ậ- ----------------------- Từ thứ hai đến chủ nhật 0
Pirmā diena ir pirmdiena. N------- -hấ--là th- -ai. N___ t__ n___ l_ t__ h___ N-à- t-ứ n-ấ- l- t-ứ h-i- ------------------------- Ngày thứ nhất là thứ hai. 0
Otrā diena ir otrdiena. Ng---t---h-i-l---hứ--a. N___ t__ h__ l_ t__ b__ N-à- t-ứ h-i l- t-ứ b-. ----------------------- Ngày thứ hai là thứ ba. 0
Trešā diena ir trešdiena. Ng-- t----- ---thứ---. N___ t__ b_ l_ t__ t__ N-à- t-ứ b- l- t-ứ t-. ---------------------- Ngày thứ ba là thứ tư. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Ngày t-ứ--ư -à-thứ ---. N___ t__ t_ l_ t__ n___ N-à- t-ứ t- l- t-ứ n-m- ----------------------- Ngày thứ tư là thứ năm. 0
Piektā diena ir piektdiena. Ngày -h- ------ thứ---u. N___ t__ n__ l_ t__ s___ N-à- t-ứ n-m l- t-ứ s-u- ------------------------ Ngày thứ năm là thứ sáu. 0
Sestā diena ir sestdiena. Ng------ --- -- --- bả-. N___ t__ s__ l_ t__ b___ N-à- t-ứ s-u l- t-ứ b-y- ------------------------ Ngày thứ sáu là thứ bảy. 0
Septītā diena ir svētdiena. Ngày ----bảy l- -h-----t. N___ t__ b__ l_ c__ n____ N-à- t-ứ b-y l- c-ủ n-ậ-. ------------------------- Ngày thứ bảy là chủ nhật. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Mộ- t-ầ- -ó--ảy ngà-. M__ t___ c_ b__ n____ M-t t-ầ- c- b-y n-à-. --------------------- Một tuần có bảy ngày. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. C-ú-g-t- -h--l-- -iệc-n-m ---y---ôi. C____ t_ c__ l__ v___ n__ n___ t____ C-ú-g t- c-ỉ l-m v-ệ- n-m n-à- t-ô-. ------------------------------------ Chúng ta chỉ làm việc năm ngày thôi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + vjetnamiešu (1-100) MP3 vjetnamiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!