Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   no Årstider og vær

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [seksten]

Årstider og vær

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Det-- -r å---ide-e: D____ e_ å_________ D-t-e e- å-s-i-e-e- ------------------- Dette er årstidene: 0
pavasaris, vasara, Vå-e-,-so-m-r-n, V_____ s________ V-r-n- s-m-e-e-, ---------------- Våren, sommeren, 0
rudens un ziema. h--te--o- -i-te---. h_____ o_ v________ h-s-e- o- v-n-e-e-. ------------------- høsten og vinteren. 0
Vasara ir karsta. Som----- -r--arm. S_______ e_ v____ S-m-e-e- e- v-r-. ----------------- Sommeren er varm. 0
Vasarā spīd saule. Om-so----en-s----e- -ola. O_ s_______ s______ s____ O- s-m-e-e- s-i-n-r s-l-. ------------------------- Om sommeren skinner sola. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Om-----e-----år--- gj-rn--t-r. O_ s_______ g__ v_ g_____ t___ O- s-m-e-e- g-r v- g-e-n- t-r- ------------------------------ Om sommeren går vi gjerne tur. 0
Ziema ir auksta. V--t-re-----ka--. V_______ e_ k____ V-n-e-e- e- k-l-. ----------------- Vinteren er kald. 0
Ziemā snieg vai līst. Om---n---en -n-r-o- r-gn---d--. O_ v_______ s___ o_ r_____ d___ O- v-n-e-e- s-ø- o- r-g-e- d-t- ------------------------------- Om vinteren snør og regner det. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Om-vi-tere---l-- ---g-er-e -je-m-. O_ v_______ b___ v_ g_____ h______ O- v-n-e-e- b-i- v- g-e-n- h-e-m-. ---------------------------------- Om vinteren blir vi gjerne hjemme. 0
Ir auksts. D-- -r-k--d-. D__ e_ k_____ D-t e- k-l-t- ------------- Det er kaldt. 0
Līst. D-t-r--n--. D__ r______ D-t r-g-e-. ----------- Det regner. 0
Ir vējains. Det--lås-r. D__ b______ D-t b-å-e-. ----------- Det blåser. 0
Ir silts. D-t er-v--mt. D__ e_ v_____ D-t e- v-r-t- ------------- Det er varmt. 0
Ir saulains. D---er sol. D__ e_ s___ D-t e- s-l- ----------- Det er sol. 0
Ir skaidrs laiks. D-t-----in-. D__ e_ f____ D-t e- f-n-. ------------ Det er fint. 0
Kāds šodien ir laiks? H--r--- -r v-r-t - --g? H______ e_ v____ i d___ H-o-d-n e- v-r-t i d-g- ----------------------- Hvordan er været i dag? 0
Šodien ir auksts. I dag-er-det --l--. I d__ e_ d__ k_____ I d-g e- d-t k-l-t- ------------------- I dag er det kaldt. 0
Šodien ir silts. I---g -------va--t. I d__ e_ d__ v_____ I d-g e- d-t v-r-t- ------------------- I dag er det varmt. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!