Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   nn Seasons and Weather

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [seksten]

Seasons and Weather

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: De-te-e----s---en-: Dette er årstidene: D-t-e e- å-s-i-e-e- ------------------- Dette er årstidene: 0
pavasaris, vasara, Vå-en---umar-n, Våren, sumaren, V-r-n- s-m-r-n- --------------- Våren, sumaren, 0
rudens un ziema. ha--te- -g-vi-tere-. hausten og vinteren. h-u-t-n o- v-n-e-e-. -------------------- hausten og vinteren. 0
Vasara ir karsta. Su---e- -- -ar-. Sumaren er varm. S-m-r-n e- v-r-. ---------------- Sumaren er varm. 0
Vasarā spīd saule. Om su-are--s-i- ---a. Om sumaren skin sola. O- s-m-r-n s-i- s-l-. --------------------- Om sumaren skin sola. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Om s-mar-- --r-v- gj---e-på ---. Om sumaren går vi gjerne på tur. O- s-m-r-n g-r v- g-e-n- p- t-r- -------------------------------- Om sumaren går vi gjerne på tur. 0
Ziema ir auksta. V-n--r-- -r-k--d. Vinteren er kald. V-n-e-e- e- k-l-. ----------------- Vinteren er kald. 0
Ziemā snieg vai līst. Om ---te-en--n-- ----r --g--r d--. Om vinteren snør eller regnar det. O- v-n-e-e- s-ø- e-l-r r-g-a- d-t- ---------------------------------- Om vinteren snør eller regnar det. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Vi--i-ar å-v--e--eim- om-vi-ter-n. Vi likar å vere heime om vinteren. V- l-k-r å v-r- h-i-e o- v-n-e-e-. ---------------------------------- Vi likar å vere heime om vinteren. 0
Ir auksts. D---er---l-t. Det er kaldt. D-t e- k-l-t- ------------- Det er kaldt. 0
Līst. De--r-gn-r. Det regnar. D-t r-g-a-. ----------- Det regnar. 0
Ir vējains. D-- blæ-. Det blæs. D-t b-æ-. --------- Det blæs. 0
Ir silts. D-t----v-rm-. Det er varmt. D-t e- v-r-t- ------------- Det er varmt. 0
Ir saulains. De- -r sol. Det er sol. D-t e- s-l- ----------- Det er sol. 0
Ir skaidrs laiks. D-t-er f---. Det er fint. D-t e- f-n-. ------------ Det er fint. 0
Kāds šodien ir laiks? Ko--ei- er -êr-t i dag? Korleis er vêret i dag? K-r-e-s e- v-r-t i d-g- ----------------------- Korleis er vêret i dag? 0
Šodien ir auksts. D-t-e- -al-- i da-. Det er kaldt i dag. D-t e- k-l-t i d-g- ------------------- Det er kaldt i dag. 0
Šodien ir silts. D-- ---va-m- - dag. Det er varmt i dag. D-t e- v-r-t i d-g- ------------------- Det er varmt i dag. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!