Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   nn Årstider og vêr

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [seksten]

Årstider og vêr

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: D-tt---r-års-i---e: D____ e_ å_________ D-t-e e- å-s-i-e-e- ------------------- Dette er årstidene: 0
pavasaris, vasara, V----- su-a--n, V_____ s_______ V-r-n- s-m-r-n- --------------- Våren, sumaren, 0
rudens un ziema. ha-ste---g-v-n-e-e-. h______ o_ v________ h-u-t-n o- v-n-e-e-. -------------------- hausten og vinteren. 0
Vasara ir karsta. Sumare- er-v--m. S______ e_ v____ S-m-r-n e- v-r-. ---------------- Sumaren er varm. 0
Vasarā spīd saule. O- s--ar-n ---n-----. O_ s______ s___ s____ O- s-m-r-n s-i- s-l-. --------------------- Om sumaren skin sola. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Om sum-ren går v--gje-ne -- tu-. O_ s______ g__ v_ g_____ p_ t___ O- s-m-r-n g-r v- g-e-n- p- t-r- -------------------------------- Om sumaren går vi gjerne på tur. 0
Ziema ir auksta. V-nt--e- -r-k-ld. V_______ e_ k____ V-n-e-e- e- k-l-. ----------------- Vinteren er kald. 0
Ziemā snieg vai līst. Om-v-----en--nø--el-er -e-n-- --t. O_ v_______ s___ e____ r_____ d___ O- v-n-e-e- s-ø- e-l-r r-g-a- d-t- ---------------------------------- Om vinteren snør eller regnar det. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. V- --k-r å-ver- -ei-e-o---in-----. V_ l____ å v___ h____ o_ v________ V- l-k-r å v-r- h-i-e o- v-n-e-e-. ---------------------------------- Vi likar å vere heime om vinteren. 0
Ir auksts. Det ----a-d-. D__ e_ k_____ D-t e- k-l-t- ------------- Det er kaldt. 0
Līst. D-- ---nar. D__ r______ D-t r-g-a-. ----------- Det regnar. 0
Ir vējains. D---b--s. D__ b____ D-t b-æ-. --------- Det blæs. 0
Ir silts. D------v-r-t. D__ e_ v_____ D-t e- v-r-t- ------------- Det er varmt. 0
Ir saulains. Det--r----. D__ e_ s___ D-t e- s-l- ----------- Det er sol. 0
Ir skaidrs laiks. Det-er fin-. D__ e_ f____ D-t e- f-n-. ------------ Det er fint. 0
Kāds šodien ir laiks? K---ei- e--vêr---i--a-? K______ e_ v____ i d___ K-r-e-s e- v-r-t i d-g- ----------------------- Korleis er vêret i dag? 0
Šodien ir auksts. De---- ka-d- ---ag. D__ e_ k____ i d___ D-t e- k-l-t i d-g- ------------------- Det er kaldt i dag. 0
Šodien ir silts. D----r varmt i d-g. D__ e_ v____ i d___ D-t e- v-r-t i d-g- ------------------- Det er varmt i dag. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!