Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   sq Stinёt dhe moti

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [gjashtёmbёdhjetё]

Stinёt dhe moti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: K--- --nё-s--n-t e-vi---: Kёto janё stinёt e vitit: K-t- j-n- s-i-ё- e v-t-t- ------------------------- Kёto janё stinёt e vitit: 0
pavasaris, vasara, pranver-, v-ra pranvera, vera p-a-v-r-, v-r- -------------- pranvera, vera 0
rudens un ziema. v--shta dhe -im-i. vjeshta dhe dimri. v-e-h-a d-e d-m-i- ------------------ vjeshta dhe dimri. 0
Vasara ir karsta. Vera -sht- - n-e-tё. Vera ёshtё e nxehtё. V-r- ё-h-ё e n-e-t-. -------------------- Vera ёshtё e nxehtё. 0
Vasarā spīd saule. N--v-rё--i-l---s--ё---n. Nё verё dielli shkёlqen. N- v-r- d-e-l- s-k-l-e-. ------------------------ Nё verё dielli shkёlqen. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Nё--e-ё dali--shё--tj--me -e--. Nё verё dalim shёtitje me qejf. N- v-r- d-l-m s-ё-i-j- m- q-j-. ------------------------------- Nё verё dalim shёtitje me qejf. 0
Ziema ir auksta. D-mr--ё-h-ё-i -t-htё. Dimri ёshtё i ftohtё. D-m-i ё-h-ё i f-o-t-. --------------------- Dimri ёshtё i ftohtё. 0
Ziemā snieg vai līst. N--d---r-bi---o---o---shi. Nё dimёr bie borё ose shi. N- d-m-r b-e b-r- o-e s-i- -------------------------- Nё dimёr bie borё ose shi. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. N- -i-ё- r-i---n--s--ёpi-----ej-. Nё dimёr rrimё nё shtёpi me qejf. N- d-m-r r-i-ё n- s-t-p- m- q-j-. --------------------------------- Nё dimёr rrimё nё shtёpi me qejf. 0
Ir auksts. Ёs-----t--t-. Ёshtё ftohtё. Ё-h-ё f-o-t-. ------------- Ёshtё ftohtё. 0
Līst. B-e-shi. Bie shi. B-e s-i- -------- Bie shi. 0
Ir vējains. Fryn ---. Fryn erё. F-y- e-ё- --------- Fryn erё. 0
Ir silts. Ёs--ё ngr-htё. Ёshtё ngrohtё. Ё-h-ё n-r-h-ё- -------------- Ёshtё ngrohtё. 0
Ir saulains. Ёs--ё-d-t- me-die-l. Ёshtё ditë me diell. Ё-h-ё d-t- m- d-e-l- -------------------- Ёshtё ditë me diell. 0
Ir skaidrs laiks. Ё--t--ko---- kthje---t. Ёshtё kohё e kthjellёt. Ё-h-ё k-h- e k-h-e-l-t- ----------------------- Ёshtё kohё e kthjellёt. 0
Kāds šodien ir laiks? Si--sht--m-t- sot? Si ёshtё moti sot? S- ё-h-ё m-t- s-t- ------------------ Si ёshtё moti sot? 0
Šodien ir auksts. S----sht--f--ht-. Sot ёshtё ftohtё. S-t ё-h-ё f-o-t-. ----------------- Sot ёshtё ftohtё. 0
Šodien ir silts. Sot-ё---ё-n-roht-. Sot ёshtё ngrohtё. S-t ё-h-ё n-r-h-ё- ------------------ Sot ёshtё ngrohtё. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!