Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   nl Seizoenen en weer

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [zestien]

Seizoenen en weer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Dit z-----e-s-i-o---n: D__ z___ d_ s_________ D-t z-j- d- s-i-o-n-n- ---------------------- Dit zijn de seizoenen: 0
pavasaris, vasara, Len--- -----, L_____ z_____ L-n-e- z-m-r- ------------- Lente, zomer, 0
rudens un ziema. he------n wint-r. h_____ e_ w______ h-r-s- e- w-n-e-. ----------------- herfst en winter. 0
Vasara ir karsta. De-z-mer--s h-et. D_ z____ i_ h____ D- z-m-r i- h-e-. ----------------- De zomer is heet. 0
Vasarā spīd saule. In--e-zom----ch-jnt de z-n. I_ d_ z____ s______ d_ z___ I- d- z-m-r s-h-j-t d- z-n- --------------------------- In de zomer schijnt de zon. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. In -e---mer gaa- w- -ra-g-w-nde-e-. I_ d_ z____ g___ w_ g____ w________ I- d- z-m-r g-a- w- g-a-g w-n-e-e-. ----------------------------------- In de zomer gaan we graag wandelen. 0
Ziema ir auksta. D- w---er-i--kou-. D_ w_____ i_ k____ D- w-n-e- i- k-u-. ------------------ De winter is koud. 0
Ziemā snieg vai līst. In -e---nte--s--euwt-o---e-ent--e-. I_ d_ w_____ s______ o_ r_____ h___ I- d- w-n-e- s-e-u-t o- r-g-n- h-t- ----------------------------------- In de winter sneeuwt of regent het. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. In -- win-e- b----en-w--gr-ag ---i-. I_ d_ w_____ b______ w_ g____ t_____ I- d- w-n-e- b-i-v-n w- g-a-g t-u-s- ------------------------------------ In de winter blijven we graag thuis. 0
Ir auksts. H----- --u-. H__ i_ k____ H-t i- k-u-. ------------ Het is koud. 0
Līst. Het---g-nt. H__ r______ H-t r-g-n-. ----------- Het regent. 0
Ir vējains. H-t-w----. H__ w_____ H-t w-a-t- ---------- Het waait. 0
Ir silts. Het -- w-r-. H__ i_ w____ H-t i- w-r-. ------------ Het is warm. 0
Ir saulains. H----s -o--i-. H__ i_ z______ H-t i- z-n-i-. -------------- Het is zonnig. 0
Ir skaidrs laiks. Het ---held-r. H__ i_ h______ H-t i- h-l-e-. -------------- Het is helder. 0
Kāds šodien ir laiks? Ho- ----et -e-- -a-daa-? H__ i_ h__ w___ v_______ H-e i- h-t w-e- v-n-a-g- ------------------------ Hoe is het weer vandaag? 0
Šodien ir auksts. H-- ----o-d v--daa-. H__ i_ k___ v_______ H-t i- k-u- v-n-a-g- -------------------- Het is koud vandaag. 0
Šodien ir silts. Het-i- -a-m va-d-ag. H__ i_ w___ v_______ H-t i- w-r- v-n-a-g- -------------------- Het is warm vandaag. 0

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!