Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   tr Mevsimler ve hava

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [on altı]

Mevsimler ve hava

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: B-n--r--evsim-e----: B_____ m____________ B-n-a- m-v-i-l-r-i-: -------------------- Bunlar mevsimlerdir: 0
pavasaris, vasara, i---a-a-- -az, i________ y___ i-k-a-a-, y-z- -------------- ilkbahar, yaz, 0
rudens un ziema. sonb-har -- --ş. s_______ v_ k___ s-n-a-a- v- k-ş- ---------------- sonbahar ve kış. 0
Vasara ir karsta. Ya- -ıc----r. Y__ s________ Y-z s-c-k-ı-. ------------- Yaz sıcaktır. 0
Vasarā spīd saule. Ya--n--üne- aç--. Y____ g____ a____ Y-z-n g-n-ş a-a-. ----------------- Yazın güneş açar. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Yazın-ge--e-i --ve-i-. Y____ g______ s_______ Y-z-n g-z-e-i s-v-r-z- ---------------------- Yazın gezmeyi severiz. 0
Ziema ir auksta. K-ş-so-----r. K__ s________ K-ş s-ğ-k-u-. ------------- Kış soğuktur. 0
Ziemā snieg vai līst. K---n--ar--eya-yağm-r -ağ--. K____ k__ v___ y_____ y_____ K-ş-n k-r v-y- y-ğ-u- y-ğ-r- ---------------------------- Kışın kar veya yağmur yağar. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Kı----e-d--kal-a-ı --v-ri-. K____ e___ k______ s_______ K-ş-n e-d- k-l-a-ı s-v-r-z- --------------------------- Kışın evde kalmayı severiz. 0
Ir auksts. S-ğ-k. S_____ S-ğ-k- ------ Soğuk. 0
Līst. Yağ----y---yo-. Y_____ y_______ Y-ğ-u- y-ğ-y-r- --------------- Yağmur yağıyor. 0
Ir vējains. R-zga-l-. R________ R-z-a-l-. --------- Rüzgarlı. 0
Ir silts. S-ca-. S_____ S-c-k- ------ Sıcak. 0
Ir saulains. Güne-l-. G_______ G-n-ş-i- -------- Güneşli. 0
Ir skaidrs laiks. H-va --ı-. H___ a____ H-v- a-ı-. ---------- Hava açık. 0
Kāds šodien ir laiks? B-g---hava -a--l? B____ h___ n_____ B-g-n h-v- n-s-l- ----------------- Bugün hava nasıl? 0
Šodien ir auksts. B---- soğu-. B____ s_____ B-g-n s-ğ-k- ------------ Bugün soğuk. 0
Šodien ir silts. B---------k. B____ s_____ B-g-n s-c-k- ------------ Bugün sıcak. 0

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!