Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   eo Sezonoj kaj vetero

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [dek ses]

Sezonoj kaj vetero

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Je---------no-: Jen la sezonoj: J-n l- s-z-n-j- --------------- Jen la sezonoj: 0
pavasaris, vasara, L- ------m----la----e--, La printempo, la somero, L- p-i-t-m-o- l- s-m-r-, ------------------------ La printempo, la somero, 0
rudens un ziema. la aŭtu-- --j la--i-tro. la aŭtuno kaj la vintro. l- a-t-n- k-j l- v-n-r-. ------------------------ la aŭtuno kaj la vintro. 0
Vasara ir karsta. L-----er- est---v--me--. La somero estas varmega. L- s-m-r- e-t-s v-r-e-a- ------------------------ La somero estas varmega. 0
Vasarā spīd saule. Somer---- -----br-la-. Somere la suno brilas. S-m-r- l- s-n- b-i-a-. ---------------------- Somere la suno brilas. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Som-r- -- -a-a- p-o-e-i. Somere ni ŝatas promeni. S-m-r- n- ŝ-t-s p-o-e-i- ------------------------ Somere ni ŝatas promeni. 0
Ziema ir auksta. La v----o ------m-l---ma. La vintro estas malvarma. L- v-n-r- e-t-s m-l-a-m-. ------------------------- La vintro estas malvarma. 0
Ziemā snieg vai līst. V--tre-n-ĝas ---p-uvas. Vintre neĝas aŭ pluvas. V-n-r- n-ĝ-s a- p-u-a-. ----------------------- Vintre neĝas aŭ pluvas. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Vin--- ni ŝata- r---- h----. Vintre ni ŝatas resti hejme. V-n-r- n- ŝ-t-s r-s-i h-j-e- ---------------------------- Vintre ni ŝatas resti hejme. 0
Ir auksts. M-l------. Malvarmas. M-l-a-m-s- ---------- Malvarmas. 0
Līst. P-u-as. Pluvas. P-u-a-. ------- Pluvas. 0
Ir vējains. V-nta-. Ventas. V-n-a-. ------- Ventas. 0
Ir silts. Var--s. Varmas. V-r-a-. ------- Varmas. 0
Ir saulains. Sunas. Sunas. S-n-s- ------ Sunas. 0
Ir skaidrs laiks. G-ja-. Gajas. G-j-s- ------ Gajas. 0
Kāds šodien ir laiks? Kia----as la --t-r--h-diaŭ? Kia estas la vetero hodiaŭ? K-a e-t-s l- v-t-r- h-d-a-? --------------------------- Kia estas la vetero hodiaŭ? 0
Šodien ir auksts. Hodia--m--va-mas. Hodiaŭ malvarmas. H-d-a- m-l-a-m-s- ----------------- Hodiaŭ malvarmas. 0
Šodien ir silts. H-d--ŭ -arm-s. Hodiaŭ varmas. H-d-a- v-r-a-. -------------- Hodiaŭ varmas. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!