Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   eo Sezonoj kaj vetero

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [dek ses]

Sezonoj kaj vetero

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Jen--a --z--oj: J__ l_ s_______ J-n l- s-z-n-j- --------------- Jen la sezonoj: 0
pavasaris, vasara, L----int--po--la--o-er-, L_ p_________ l_ s______ L- p-i-t-m-o- l- s-m-r-, ------------------------ La printempo, la somero, 0
rudens un ziema. l--aŭ----------a v--t-o. l_ a_____ k__ l_ v______ l- a-t-n- k-j l- v-n-r-. ------------------------ la aŭtuno kaj la vintro. 0
Vasara ir karsta. La some-- est-- v--m--a. L_ s_____ e____ v_______ L- s-m-r- e-t-s v-r-e-a- ------------------------ La somero estas varmega. 0
Vasarā spīd saule. S-m--- l- s--- -ril--. S_____ l_ s___ b______ S-m-r- l- s-n- b-i-a-. ---------------------- Somere la suno brilas. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. S--e-- ni-ŝ-t-s----me-i. S_____ n_ ŝ____ p_______ S-m-r- n- ŝ-t-s p-o-e-i- ------------------------ Somere ni ŝatas promeni. 0
Ziema ir auksta. La ---tro e-------l-a---. L_ v_____ e____ m________ L- v-n-r- e-t-s m-l-a-m-. ------------------------- La vintro estas malvarma. 0
Ziemā snieg vai līst. V-n-re-n--a- aŭ plu--s. V_____ n____ a_ p______ V-n-r- n-ĝ-s a- p-u-a-. ----------------------- Vintre neĝas aŭ pluvas. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Vint-e -i ŝ--a- r-st- h--m-. V_____ n_ ŝ____ r____ h_____ V-n-r- n- ŝ-t-s r-s-i h-j-e- ---------------------------- Vintre ni ŝatas resti hejme. 0
Ir auksts. Mal----as. M_________ M-l-a-m-s- ---------- Malvarmas. 0
Līst. P-uva-. P______ P-u-a-. ------- Pluvas. 0
Ir vējains. Ven--s. V______ V-n-a-. ------- Ventas. 0
Ir silts. V---as. V______ V-r-a-. ------- Varmas. 0
Ir saulains. S--a-. S_____ S-n-s- ------ Sunas. 0
Ir skaidrs laiks. G-j--. G_____ G-j-s- ------ Gajas. 0
Kāds šodien ir laiks? K-a-es----la-v-t-ro---di-ŭ? K__ e____ l_ v_____ h______ K-a e-t-s l- v-t-r- h-d-a-? --------------------------- Kia estas la vetero hodiaŭ? 0
Šodien ir auksts. H--i-ŭ -alva-m--. H_____ m_________ H-d-a- m-l-a-m-s- ----------------- Hodiaŭ malvarmas. 0
Šodien ir silts. Hod-a- ---m--. H_____ v______ H-d-a- v-r-a-. -------------- Hodiaŭ varmas. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!