Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   et Aastaajad ja ilm

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [kuusteist]

Aastaajad ja ilm

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: N-ed -n----ta-ja-: Need on aastaajad: N-e- o- a-s-a-j-d- ------------------ Need on aastaajad: 0
pavasaris, vasara, Kevad- --vi, Kevad, suvi, K-v-d- s-v-, ------------ Kevad, suvi, 0
rudens un ziema. s-g-s j--tal-. sügis ja talv. s-g-s j- t-l-. -------------- sügis ja talv. 0
Vasara ir karsta. S--- -n-kuum. Suvi on kuum. S-v- o- k-u-. ------------- Suvi on kuum. 0
Vasarā spīd saule. Su-el p--s-ab pä--e. Suvel paistab päike. S-v-l p-i-t-b p-i-e- -------------------- Suvel paistab päike. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. S-v---kä-----ea-mee-e-- jal-tam-s. Suvel käime hea meelega jalutamas. S-v-l k-i-e h-a m-e-e-a j-l-t-m-s- ---------------------------------- Suvel käime hea meelega jalutamas. 0
Ziema ir auksta. Tal---- -ü-m. Talv on külm. T-l- o- k-l-. ------------- Talv on külm. 0
Ziemā snieg vai līst. T-l--l -aja---u-d-v-i--i-m-. Talvel sajab lund või vihma. T-l-e- s-j-b l-n- v-i v-h-a- ---------------------------- Talvel sajab lund või vihma. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Ta-vel--le-- h-a -eel-g- ko-u-. Talvel oleme hea meelega kodus. T-l-e- o-e-e h-a m-e-e-a k-d-s- ------------------------------- Talvel oleme hea meelega kodus. 0
Ir auksts. O----lm. On külm. O- k-l-. -------- On külm. 0
Līst. S-j-b--i---. Sajab vihma. S-j-b v-h-a- ------------ Sajab vihma. 0
Ir vējains. O--t---i--. On tuuline. O- t-u-i-e- ----------- On tuuline. 0
Ir silts. O-----. On soe. O- s-e- ------- On soe. 0
Ir saulains. On-p-i-esep-i-t--i-e. On päikesepaisteline. O- p-i-e-e-a-s-e-i-e- --------------------- On päikesepaisteline. 0
Ir skaidrs laiks. O- selg-. On selge. O- s-l-e- --------- On selge. 0
Kāds šodien ir laiks? K----s on il- t-na? Kuidas on ilm täna? K-i-a- o- i-m t-n-? ------------------- Kuidas on ilm täna? 0
Šodien ir auksts. Tä-a on -ülm. Täna on külm. T-n- o- k-l-. ------------- Täna on külm. 0
Šodien ir silts. Tän- on-s-e. Täna on soe. T-n- o- s-e- ------------ Täna on soe. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!