Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   vi Quá khứ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [Tám mươi ba]

Quá khứ 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vjetnamiešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt G---đ--n-t-oại G__ đ___ t____ G-i đ-ệ- t-o-i -------------- Gọi điện thoại 0
Es runāju pa telefonu. T-i--ã---- ---n-th--i. T__ đ_ g__ đ___ t_____ T-i đ- g-i đ-ệ- t-o-i- ---------------------- Tôi đã gọi điện thoại. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Tô--đã--ọi-đ------o-i-su-t. T__ đ_ g__ đ___ t____ s____ T-i đ- g-i đ-ệ- t-o-i s-ố-. --------------------------- Tôi đã gọi điện thoại suốt. 0
jautāt H-i H__ H-i --- Hỏi 0
Es jautāju. Tô---- h-i. T__ đ_ h___ T-i đ- h-i- ----------- Tôi đã hỏi. 0
Es vienmēr jautāju. T---lúc --o cũ-g-đã hỏi. T__ l__ n__ c___ đ_ h___ T-i l-c n-o c-n- đ- h-i- ------------------------ Tôi lúc nào cũng đã hỏi. 0
stāstīt K- K_ K- -- Kể 0
Es stāstīju. T----- --. T__ đ_ k__ T-i đ- k-. ---------- Tôi đã kể. 0
Es izstāstīju visu stāstu. T----ã--ể-hết-c-u-ch---n. T__ đ_ k_ h__ c__ c______ T-i đ- k- h-t c-u c-u-ệ-. ------------------------- Tôi đã kể hết câu chuyện. 0
mācīties H-- --p H__ t__ H-c t-p ------- Học tập 0
Es mācījos. Tô- -- -ọ-. T__ đ_ h___ T-i đ- h-c- ----------- Tôi đã học. 0
Es mācījos visu vakaru. Tôi-----ọc -uố--buổ---ố-. T__ đ_ h__ s___ b___ t___ T-i đ- h-c s-ố- b-ổ- t-i- ------------------------- Tôi đã học suốt buổi tối. 0
strādāt L-m v-ệc L__ v___ L-m v-ệ- -------- Làm việc 0
Es strādāju. T-- đ---à- việc. T__ đ_ l__ v____ T-i đ- l-m v-ệ-. ---------------- Tôi đã làm việc. 0
Es strādāju visu dienu. T-i--ã là- -i-c su-- ---ng-y. T__ đ_ l__ v___ s___ c_ n____ T-i đ- l-m v-ệ- s-ố- c- n-à-. ----------------------------- Tôi đã làm việc suốt cả ngày. 0
ēst Ă- Ă_ Ă- -- Ăn 0
Es paēdu. T-i--- -n-r-i. T__ đ_ ă_ r___ T-i đ- ă- r-i- -------------- Tôi đã ăn rồi. 0
Es apēdu visu ēdienu. T-- ---ă--t-- cả--ồ ăn-r-i. T__ đ_ ă_ t__ c_ đ_ ă_ r___ T-i đ- ă- t-t c- đ- ă- r-i- --------------------------- Tôi đã ăn tất cả đồ ăn rồi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + vjetnamiešu (1-100) MP3 vjetnamiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.