Sarunvārdnīca

lv Mājās   »   it A casa

17 [septiņpadsmit]

Mājās

Mājās

17 [diciassette]

A casa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Te ir mūsu māja. Ec-- l- -o--ra--a--. E___ l_ n_____ c____ E-c- l- n-s-r- c-s-. -------------------- Ecco la nostra casa. 0
Augšā ir jumts. S-p-a---è il -e--o. S____ c__ i_ t_____ S-p-a c-è i- t-t-o- ------------------- Sopra c’è il tetto. 0
Lejā ir pagrabs. Sot-----è-----an----. S____ c__ l_ c_______ S-t-o c-è l- c-n-i-a- --------------------- Sotto c’è la cantina. 0
Aiz mājas ir dārzs. Di-t-o--a c----c’--u---ia--i--. D_____ l_ c___ c__ u_ g________ D-e-r- l- c-s- c-è u- g-a-d-n-. ------------------------------- Dietro la casa c’è un giardino. 0
Mājas priekšā nav ielas. Da-a-t----la -as--no---’è---ss--a s-r-d-. D______ a___ c___ n__ c__ n______ s______ D-v-n-i a-l- c-s- n-n c-è n-s-u-a s-r-d-. ----------------------------------------- Davanti alla casa non c’è nessuna strada. 0
Blakus mājai ir koki. Vic----al-- cas---i--on- d-g----lb--i. V_____ a___ c___ c_ s___ d____ a______ V-c-n- a-l- c-s- c- s-n- d-g-i a-b-r-. -------------------------------------- Vicino alla casa ci sono degli alberi. 0
Šeit ir mans dzīvoklis. E--o--l m-o a-p-rta-en-o. E___ i_ m__ a____________ E-c- i- m-o a-p-r-a-e-t-. ------------------------- Ecco il mio appartamento. 0
Šeit ir virtuve un vannas istaba. Ec---l- -u---a - il--ag-o. E___ l_ c_____ e i_ b_____ E-c- l- c-c-n- e i- b-g-o- -------------------------- Ecco la cucina e il bagno. 0
Tur ir dzīvojamā istaba un guļamistaba. L--ci s-no il -a-ot-o ---a ca---- -----tto. L_ c_ s___ i_ s______ e l_ c_____ d_ l_____ L- c- s-n- i- s-l-t-o e l- c-m-r- d- l-t-o- ------------------------------------------- Lì ci sono il salotto e la camera da letto. 0
Mājas durvis ir aizslēgtas. L-----t--è-c----a. L_ p____ è c______ L- p-r-a è c-i-s-. ------------------ La porta è chiusa. 0
Bet logi ir vaļā. Ma------n-str--s-n- aper--. M_ l_ f_______ s___ a______ M- l- f-n-s-r- s-n- a-e-t-. --------------------------- Ma le finestre sono aperte. 0
Šodien ir karsts. Oggi--a----do. O___ f_ c_____ O-g- f- c-l-o- -------------- Oggi fa caldo. 0
Mēs ejam dzīvojamā istabā. N-- -n--a-o i---alo-t-. N__ a______ i_ s_______ N-i a-d-a-o i- s-l-t-o- ----------------------- Noi andiamo in salotto. 0
Tur ir dīvāns un atpūtas krēsls. L--c- s-n--un-div--- e un- -o-t-ona. L_ c_ s___ u_ d_____ e u__ p________ L- c- s-n- u- d-v-n- e u-a p-l-r-n-. ------------------------------------ Lì ci sono un divano e una poltrona. 0
Sēdieties! Si si---! S_ s_____ S- s-e-a- --------- Si sieda! 0
Tur ir mans dators. L--c-- i- mi--com--t--. L_ c__ i_ m__ c________ L- c-è i- m-o c-m-u-e-. ----------------------- Lì c’è il mio computer. 0
Tur ir mana stereo iekārta. L- --è-i--mi- (--pi-nt-)-s-ereo. L_ c__ i_ m__ (_________ s______ L- c-è i- m-o (-m-i-n-o- s-e-e-. -------------------------------- Lì c’è il mio (impianto) stereo. 0
Televizors ir gluži jauns. Il t----i-o-e---n---o di-----a. I_ t_________ è n____ d_ z_____ I- t-l-v-s-r- è n-o-o d- z-c-a- ------------------------------- Il televisore è nuovo di zecca. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Vārdi un leksika

Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!