Sarunvārdnīca

lv Sports   »   eo Sporto

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [kvardek naŭ]

Sporto

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? Ĉu--- ----tas? Ĉ_ v_ s_______ Ĉ- v- s-o-t-s- -------------- Ĉu vi sportas? 0
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. Jes---i deva--i-- e-z---i. J___ m_ d____ i__ e_______ J-s- m- d-v-s i-m e-z-r-i- -------------------------- Jes, mi devas iom ekzerci. 0
Es apmeklēju sporta biedrību. M- e-ta- -----k-uban-. M_ e____ s____________ M- e-t-s s-o-t-l-b-n-. ---------------------- Mi estas sportklubano. 0
Mēs spēlējam futbolu. Ni f-tbal--. N_ f________ N- f-t-a-a-. ------------ Ni futbalas. 0
Dažreiz mēs peldam. N- foje-n-ĝas. N_ f___ n_____ N- f-j- n-ĝ-s- -------------- Ni foje naĝas. 0
Vai arī mēs braucam ar divriteni. A- ----i--k-as. A_ n_ b________ A- n- b-c-k-a-. --------------- Aŭ ni biciklas. 0
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. Est-s---t--l-tad---- e- --- urb-. E____ f_____________ e_ n__ u____ E-t-s f-t-a-s-a-i-n- e- n-a u-b-. --------------------------------- Estas futbalstadiono en nia urbo. 0
Ir arī peldbaseins ar saunu. An--ŭ-est-- naĝ--o k-n--a---jo. A____ e____ n_____ k__ s_______ A-k-ŭ e-t-s n-ĝ-j- k-n s-ŭ-e-o- ------------------------------- Ankaŭ estas naĝejo kun saŭnejo. 0
Un ir arī golfa laukums. K---e--as------j-. K__ e____ g_______ K-j e-t-s g-l-e-o- ------------------ Kaj estas golfejo. 0
Ko rāda televīzijā? Kio e--a-----l- televi-o? K__ e____ e_ l_ t________ K-o e-t-s e- l- t-l-v-d-? ------------------------- Kio estas en la televido? 0
Pašlaik rāda futbola spēli. Nu- -sta- -utb-la -udo. N__ e____ f______ l____ N-n e-t-s f-t-a-a l-d-. ----------------------- Nun estas futbala ludo. 0
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. La-g----na t--m--l-d-s-k--t--ŭ-la ang--. L_ g______ t____ l____ k______ l_ a_____ L- g-r-a-a t-a-o l-d-s k-n-r-ŭ l- a-g-a- ---------------------------------------- La germana teamo ludas kontraŭ la angla. 0
Kas uzvar? Ki- --t-- ve-k-nt-? K__ e____ v________ K-u e-t-s v-n-a-t-? ------------------- Kiu estas venkanta? 0
Man nav ne jausmas. M- --t--n--s-ia--p-i tio. M_ t___ n_ s____ p__ t___ M- t-t- n- s-i-s p-i t-o- ------------------------- Mi tute ne scias pri tio. 0
Pašlaik ir neizšķirts. N-n ega-re---ta-. N__ e____________ N-n e-a-r-z-l-a-. ----------------- Nun egalrezultas. 0
Tiesnesis ir no Beļģijas. La-----uĝis-------s--l -e-gu--. L_ l_________ v____ e_ B_______ L- l-d-u-i-t- v-n-s e- B-l-u-o- ------------------------------- La ludjuĝisto venas el Belgujo. 0
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. Nun--stas-p-n-lo. N__ e____ p______ N-n e-t-s p-n-l-. ----------------- Nun estas penalo. 0
Vārti! Viens pret nulli! Go-----Un- j--nu--! G_____ U__ j_ n____ G-l-n- U-u j- n-l-! ------------------- Golon! Unu je nulo! 0

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…