Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   eo Konjunkcioj 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [naŭdek kvar]

Konjunkcioj 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. A-e--- -is--- pluvo ĉes--. A_____ ĝ__ l_ p____ ĉ_____ A-e-d- ĝ-s l- p-u-o ĉ-s-s- -------------------------- Atendu ĝis la pluvo ĉesos. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. A---d--ĝi---- p----s. A_____ ĝ__ m_ p______ A-e-d- ĝ-s m- p-e-o-. --------------------- Atendu ĝis mi pretos. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. A-e-d- --s li r--e-o-. A_____ ĝ__ l_ r_______ A-e-d- ĝ-s l- r-v-n-s- ---------------------- Atendu ĝis li revenos. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Mi -te--as---s-mi-- ha--j ---o-. M_ a______ ĝ__ m___ h____ s_____ M- a-e-d-s ĝ-s m-a- h-r-j s-k-s- -------------------------------- Mi atendas ĝis miaj haroj sekos. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Mi-at-nd---ĝis -a ---mo -i----s. M_ a______ ĝ__ l_ f____ f_______ M- a-e-d-s ĝ-s l- f-l-o f-n-t-s- -------------------------------- Mi atendas ĝis la filmo finitos. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. M----e-d-- ĝis -a -r---klumo v-r-o-. M_ a______ ĝ__ l_ t_________ v______ M- a-e-d-s ĝ-s l- t-a-i-l-m- v-r-o-. ------------------------------------ Mi atendas ĝis la trafiklumo verdos. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? K-am -i f-r-etu--s---r --r-i? K___ v_ f_________ p__ f_____ K-a- v- f-r-e-u-o- p-r f-r-i- ----------------------------- Kiam vi forveturos por ferii? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Ĉu--nt-ŭ--a-some--j---ri-j? Ĉ_ a____ l_ s______ f______ Ĉ- a-t-ŭ l- s-m-r-j f-r-o-? --------------------------- Ĉu antaŭ la someraj ferioj? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J-s- --t-ŭ--l l--som---- ----oj-ko-----ĝo-. J___ a____ o_ l_ s______ f_____ k__________ J-s- a-t-ŭ o- l- s-m-r-j f-r-o- k-m-n-i-o-. ------------------------------------------- Jes, antaŭ ol la someraj ferioj komenciĝos. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Ri--ru la---g---ton -n-a- -l la---n--o -o-e-c--o-. R_____ l_ t________ a____ o_ l_ v_____ k__________ R-p-r- l- t-g-e-t-n a-t-ŭ o- l- v-n-r- k-m-n-i-o-. -------------------------------------------------- Riparu la tegmenton antaŭ ol la vintro komenciĝos. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! L--- ----n manojn-alt-b---o-t-. L___ v____ m_____ a____________ L-v- v-a-n m-n-j- a-t-b-i-o-t-. ------------------------------- Lavu viajn manojn altabliĝonte. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Fe--u----f-nest-o--elir--te. F____ l_ f________ e________ F-r-u l- f-n-s-r-n e-i-o-t-. ---------------------------- Fermu la fenestron elironte. 0
Kad tu nāc mājās? K-a- v--venos --jm-n? K___ v_ v____ h______ K-a- v- v-n-s h-j-e-? --------------------- Kiam vi venos hejmen? 0
Pēc nodarbībām? Ĉ---o-t-l------r-ad-? Ĉ_ p___ l_ i_________ Ĉ- p-s- l- i-s-r-a-o- --------------------- Ĉu post la instruado? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. J-s--pos--k-am -- ----ru-do---nitos. J___ p___ k___ l_ i________ f_______ J-s- p-s- k-a- l- i-s-r-a-o f-n-t-s- ------------------------------------ Jes, post kiam la instruado finitos. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. H-v---e-ak---e--on,--i -e -----o-is l---ri. H______ a__________ l_ n_ p__ p____ l______ H-v-n-e a-c-d-n-o-, l- n- p-u p-v-s l-b-r-. ------------------------------------------- Havinte akcidenton, li ne plu povis labori. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Per-i--- ---n labo--n, ---------- a----on-. P_______ s___ l_______ l_ v______ a_ U_____ P-r-i-t- s-a- l-b-r-n- l- v-t-r-s a- U-o-o- ------------------------------------------- Perdinte sian laboron, li veturis al Usono. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. V--u-i-t---l-U--no--li r----i-. V________ a_ U_____ l_ r_______ V-t-r-n-e a- U-o-o- l- r-ĉ-ĝ-s- ------------------------------- Veturinte al Usono, li riĉiĝis. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.