Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   eo Is-tempo 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [okdek unu]

Is-tempo 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
rakstīt skri-i skribi s-r-b- ------ skribi 0
Viņš rakstīja vēstuli. Li s---b----et-ro-. Li skribis leteron. L- s-r-b-s l-t-r-n- ------------------- Li skribis leteron. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. K-j--i--kribi--k-r---. Kaj ŝi skribis karton. K-j ŝ- s-r-b-s k-r-o-. ---------------------- Kaj ŝi skribis karton. 0
lasīt l--i legi l-g- ---- legi 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Li legi--rev--n. Li legis revuon. L- l-g-s r-v-o-. ---------------- Li legis revuon. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Ka--ŝ- -eg-s-l--ro-. Kaj ŝi legis libron. K-j ŝ- l-g-s l-b-o-. -------------------- Kaj ŝi legis libron. 0
ņemt p-eni preni p-e-i ----- preni 0
Viņš paņēma cigareti. Li------s-c-ga---o-. Li prenis cigaredon. L- p-e-i- c-g-r-d-n- -------------------- Li prenis cigaredon. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Ŝ--pr-nis p-con-da-ĉo-ol--o. Ŝi prenis pecon da ĉokolado. Ŝ- p-e-i- p-c-n d- ĉ-k-l-d-. ---------------------------- Ŝi prenis pecon da ĉokolado. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Li ----- m-lf-dela----d ŝ- --ti- fid--a. Li estis malfidela, sed ŝi estis fidela. L- e-t-s m-l-i-e-a- s-d ŝ- e-t-s f-d-l-. ---------------------------------------- Li estis malfidela, sed ŝi estis fidela. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. L--est-s ----i----nta, s-- -- --ti--d-l-g--ta. Li estis maldiligenta, sed ŝi estis diligenta. L- e-t-s m-l-i-i-e-t-, s-d ŝ- e-t-s d-l-g-n-a- ---------------------------------------------- Li estis maldiligenta, sed ŝi estis diligenta. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. L- e-t---m-lr--a,-s-d-----s--- r--a. Li estis malriĉa, sed ŝi estis riĉa. L- e-t-s m-l-i-a- s-d ŝ- e-t-s r-ĉ-. ------------------------------------ Li estis malriĉa, sed ŝi estis riĉa. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. L---- -av-- ---on--sed--al- ŝ-l-o--. Li ne havis monon, sed male ŝuldojn. L- n- h-v-s m-n-n- s-d m-l- ŝ-l-o-n- ------------------------------------ Li ne havis monon, sed male ŝuldojn. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Li -- es--s----ŝa-c---s-d-male -al---ŝa-ca. Li ne estis bonŝanca, sed male malbonŝanca. L- n- e-t-s b-n-a-c-, s-d m-l- m-l-o-ŝ-n-a- ------------------------------------------- Li ne estis bonŝanca, sed male malbonŝanca. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Li-ne-h--i- s-kc-s--- --d ma-e----su------. Li ne havis sukceson, sed male malsukceson. L- n- h-v-s s-k-e-o-, s-d m-l- m-l-u-c-s-n- ------------------------------------------- Li ne havis sukceson, sed male malsukceson. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. L--n----t-s-k-n--n-a, -ed--a-e malk--ten-a. Li ne estis kontenta, sed male malkontenta. L- n- e-t-s k-n-e-t-, s-d m-l- m-l-o-t-n-a- ------------------------------------------- Li ne estis kontenta, sed male malkontenta. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. L- ne est-s ------,-sed-male---l-el-ĉa. Li ne estis feliĉa, sed male malfeliĉa. L- n- e-t-s f-l-ĉ-, s-d m-l- m-l-e-i-a- --------------------------------------- Li ne estis feliĉa, sed male malfeliĉa. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Li -e--st----i-pa--a- s-- -al- -----mp--ia. Li ne estis simpatia, sed male malsimpatia. L- n- e-t-s s-m-a-i-, s-d m-l- m-l-i-p-t-a- ------------------------------------------- Li ne estis simpatia, sed male malsimpatia. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.