Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   eo Konjunkcioj 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [naŭdek kvin]

Konjunkcioj 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? D- k--m ŝi--- pl- la-or-s? D_ k___ ŝ_ n_ p__ l_______ D- k-a- ŝ- n- p-u l-b-r-s- -------------------------- De kiam ŝi ne plu laboras? 0
Kopš ir precējusies? Ĉu ---s-a-edz-n-ĝ-? Ĉ_ d_ s__ e________ Ĉ- d- s-a e-z-n-ĝ-? ------------------- Ĉu de sia edziniĝo? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Je-, -i--e-p-u--ab--as-d--k--m-ŝi-edzi-i-i-. J___ ŝ_ n_ p__ l______ d_ k___ ŝ_ e_________ J-s- ŝ- n- p-u l-b-r-s d- k-a- ŝ- e-z-n-ĝ-s- -------------------------------------------- Jes, ŝi ne plu laboras de kiam ŝi edziniĝis. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. D- k------ edzini--s, ŝi--- --u la-o-a-. D_ k___ ŝ_ e_________ ŝ_ n_ p__ l_______ D- k-a- ŝ- e-z-n-ĝ-s- ŝ- n- p-u l-b-r-s- ---------------------------------------- De kiam ŝi edziniĝis, ŝi ne plu laboras. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. D------ -----on-s--n--la -----,-i-- e---s--el-ĉa-. D_ k___ i__ k____ u__ l_ a_____ i__ e____ f_______ D- k-a- i-i k-n-s u-u l- a-i-n- i-i e-t-s f-l-ĉ-j- -------------------------------------------------- De kiam ili konas unu la alian, ili estas feliĉaj. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. D--k--m---i-hav---gef-lojn- --i-m--o--- --ir-s. D_ k___ i__ h____ g________ i__ m______ e______ D- k-a- i-i h-v-s g-f-l-j-, i-i m-l-f-e e-i-a-. ----------------------------------------------- De kiam ili havas gefilojn, ili malofte eliras. 0
Kad viņa runā pa telefonu? K--m ---t----o--s? K___ ŝ_ t_________ K-a- ŝ- t-l-f-n-s- ------------------ Kiam ŝi telefonas? 0
Brauciena laikā? Ĉ- -um l---ti----? Ĉ_ d__ l_ s_______ Ĉ- d-m l- s-i-a-o- ------------------ Ĉu dum la stirado? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Je-- s-i--n--. J___ s________ J-s- s-i-a-t-. -------------- Jes, stirante. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. Ŝ--te--f---- -t-ra-t-. Ŝ_ t________ s________ Ŝ- t-l-f-n-s s-i-a-t-. ---------------------- Ŝi telefonas stirante. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Ŝi------i------adante. Ŝ_ t________ g________ Ŝ- t-l-v-d-s g-a-a-t-. ---------------------- Ŝi televidas gladante. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Ŝ--aŭ--ul-as muzi--- -a-ant- sia-- -as--jn. Ŝ_ a________ m______ f______ s____ t_______ Ŝ- a-s-u-t-s m-z-k-n f-r-n-e s-a-n t-s-o-n- ------------------------------------------- Ŝi aŭskultas muzikon farante siajn taskojn. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. M----das--e-io- ki-- -i -e ha--s o-u-v---o--. M_ v____ n_____ k___ m_ n_ h____ o___________ M- v-d-s n-n-o- k-a- m- n- h-v-s o-u-v-t-o-n- --------------------------------------------- Mi vidas nenion kiam mi ne havas okulvitrojn. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. Mi-k-m---n-- ------ -i-m -- ----ko -ro-----as. M_ k________ n_____ k___ l_ m_____ t__ l______ M- k-m-r-n-s n-n-o- k-a- l- m-z-k- t-o l-ŭ-a-. ---------------------------------------------- Mi komprenas nenion kiam la muziko tro laŭtas. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. M--flar-s--e-----ki-m--i-----a--um--. M_ f_____ n_____ k___ m_ m___________ M- f-a-a- n-n-o- k-a- m- m-l-a-m-m-s- ------------------------------------- Mi flaras nenion kiam mi malvarmumas. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Ni ---n-- -aksi---se--luv--. N_ p_____ t______ s_ p______ N- p-e-o- t-k-i-n s- p-u-o-. ---------------------------- Ni prenos taksion se pluvos. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. N--v-jaĝ-s---rka---a mo--o ---n- -a---s -n l----d-. N_ v______ ĉ_____ l_ m____ s_ n_ g_____ e_ l_______ N- v-j-ĝ-s ĉ-r-a- l- m-n-o s- n- g-j-o- e- l-t-u-o- --------------------------------------------------- Ni vojaĝos ĉirkaŭ la mondo se ni gajnos en lotludo. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. N- ko--n-os -- m---o- se-----e--enos --lda-. N_ k_______ l_ m_____ s_ l_ n_ v____ b______ N- k-m-n-o- l- m-n-o- s- l- n- v-n-s b-l-a-. -------------------------------------------- Ni komencos la manĝon se li ne venos baldaŭ. 0

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!