Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   eo Is-tempo 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [okdek du]

Is-tempo 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Ĉ--v--d-v-s --k----b---nc-n? Ĉ_ v_ d____ v___ a__________ Ĉ- v- d-v-s v-k- a-b-l-n-o-? ---------------------------- Ĉu vi devis voki ambulancon? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Ĉ--vi de-is vo-i--u-a----on? Ĉ_ v_ d____ v___ k__________ Ĉ- v- d-v-s v-k- k-r-c-s-o-? ---------------------------- Ĉu vi devis voki kuraciston? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Ĉu v--d-vi--v--i----policon? Ĉ_ v_ d____ v___ l_ p_______ Ĉ- v- d-v-s v-k- l- p-l-c-n- ---------------------------- Ĉu vi devis voki la policon? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Ĉu-vi--a--- l- t-l-----u-er----M- ĵuse ---i- ĝin. Ĉ_ v_ h____ l_ t______________ M_ ĵ___ h____ ĝ___ Ĉ- v- h-v-s l- t-l-f-n-u-e-o-? M- ĵ-s- h-v-s ĝ-n- ------------------------------------------------- Ĉu vi havas la telefonnumeron? Mi ĵuse havis ĝin. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Ĉ- -- ------la--d--s--? M----se -a--- -i-. Ĉ_ v_ h____ l_ a_______ M_ ĵ___ h____ ĝ___ Ĉ- v- h-v-s l- a-r-s-n- M- ĵ-s- h-v-s ĝ-n- ------------------------------------------ Ĉu vi havas la adreson? Mi ĵuse havis ĝin. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Ĉu ----a-a- -a----oma-o---Mi--use-h-vi-----. Ĉ_ v_ h____ l_ u_________ M_ ĵ___ h____ ĝ___ Ĉ- v- h-v-s l- u-b-m-p-n- M- ĵ-s- h-v-s ĝ-n- -------------------------------------------- Ĉu vi havas la urbomapon? Mi ĵuse havis ĝin. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Ĉu--i ve--s a--rat---L--ne-povi------ ak--a-e. Ĉ_ l_ v____ a_______ L_ n_ p____ v___ a_______ Ĉ- l- v-n-s a-u-a-e- L- n- p-v-s v-n- a-u-a-e- ---------------------------------------------- Ĉu li venis akurate? Li ne povis veni akurate. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Ĉu----tro-i- la --j-n- -- -- po-i- ---vi-l-----o-. Ĉ_ l_ t_____ l_ v_____ L_ n_ p____ t____ l_ v_____ Ĉ- l- t-o-i- l- v-j-n- L- n- p-v-s t-o-i l- v-j-n- -------------------------------------------------- Ĉu li trovis la vojon? Li ne povis trovi la vojon. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ĉu-li-ko-p---i--v-n- ----- pov-s-ko---en--min. Ĉ_ l_ k________ v___ L_ n_ p____ k_______ m___ Ĉ- l- k-m-r-n-s v-n- L- n- p-v-s k-m-r-n- m-n- ---------------------------------------------- Ĉu li komprenis vin? Li ne povis kompreni min. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Kia--v- ne --v-s---n- -k----e? K___ v_ n_ p____ v___ a_______ K-a- v- n- p-v-s v-n- a-u-a-e- ------------------------------ Kial vi ne povis veni akurate? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Ki----i n-----i- t-----l- v-jo-? K___ v_ n_ p____ t____ l_ v_____ K-a- v- n- p-v-s t-o-i l- v-j-n- -------------------------------- Kial vi ne povis trovi la vojon? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Kia- -i ne -o-----o---en- --n? K___ v_ n_ p____ k_______ l___ K-a- v- n- p-v-s k-m-r-n- l-n- ------------------------------ Kial vi ne povis kompreni lin? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. M---e po-i- v-n- --ur-te ĉar ne--- buso --af----. M_ n_ p____ v___ a______ ĉ__ n____ b___ t________ M- n- p-v-s v-n- a-u-a-e ĉ-r n-n-u b-s- t-a-i-i-. ------------------------------------------------- Mi ne povis veni akurate ĉar neniu buso trafikis. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. M---e-t----- la v---n ĉa- ----e hav----r--m----. M_ n_ t_____ l_ v____ ĉ__ m_ n_ h____ u_________ M- n- t-o-i- l- v-j-n ĉ-r m- n- h-v-s u-b-m-p-n- ------------------------------------------------ Mi ne trovis la vojon ĉar mi ne havis urbomapon. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Mi--e povi--kompre-i-l-n ĉ---la mu--ko -s--s -ro-l----. M_ n_ p____ k_______ l__ ĉ__ l_ m_____ e____ t__ l_____ M- n- p-v-s k-m-r-n- l-n ĉ-r l- m-z-k- e-t-s t-o l-ŭ-a- ------------------------------------------------------- Mi ne povis kompreni lin ĉar la muziko estis tro laŭta. 0
Man bija jāņem taksometrs. M--d-v-- p-eni-ta----n. M_ d____ p____ t_______ M- d-v-s p-e-i t-k-i-n- ----------------------- Mi devis preni taksion. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Mi-d-vi--a-et- ----map--. M_ d____ a____ u_________ M- d-v-s a-e-i u-b-m-p-n- ------------------------- Mi devis aĉeti urbomapon. 0
Man bija jāizslēdz radio. M--de-i- m-lŝa-t- -a----ir-c-v-lon. M_ d____ m_______ l_ r_____________ M- d-v-s m-l-a-t- l- r-d-r-c-v-l-n- ----------------------------------- Mi devis malŝalti la radiricevilon. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.