Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   eo Semajntagoj

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [naŭ]

Semajntagoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
pirmdiena la-----o l_ l____ l- l-n-o -------- la lundo 0
otrdiena la --rdo l_ m____ l- m-r-o -------- la mardo 0
trešdiena la m-rk-e-o l_ m_______ l- m-r-r-d- ----------- la merkredo 0
ceturtdiena la -aŭ-o l_ ĵ____ l- ĵ-ŭ-o -------- la ĵaŭdo 0
piektdiena la----d---o l_ v_______ l- v-n-r-d- ----------- la vendredo 0
sestdiena l--s----o l_ s_____ l- s-b-t- --------- la sabato 0
svētdiena l--d--an-o l_ d______ l- d-m-n-o ---------- la dimanĉo 0
nedēļa la ----jno l_ s______ l- s-m-j-o ---------- la semajno 0
no pirmdienas līdz svētdienai d-----do---s-d-----o d_ l____ ĝ__ d______ d- l-n-o ĝ-s d-m-n-o -------------------- de lundo ĝis dimanĉo 0
Pirmā diena ir pirmdiena. La---u--t-----st----und-. L_ u___ t___ e____ l_____ L- u-u- t-g- e-t-s l-n-o- ------------------------- La unua tago estas lundo. 0
Otrā diena ir otrdiena. L- d-- t-g- ----s m---o. L_ d__ t___ e____ m_____ L- d-a t-g- e-t-s m-r-o- ------------------------ La dua tago estas mardo. 0
Trešā diena ir trešdiena. L- -ri-----o es-as-merk-ed-. L_ t___ t___ e____ m________ L- t-i- t-g- e-t-s m-r-r-d-. ---------------------------- La tria tago estas merkredo. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. La kvar--t--o-e-ta- ĵaŭdo. L_ k____ t___ e____ ĵ_____ L- k-a-a t-g- e-t-s ĵ-ŭ-o- -------------------------- La kvara tago estas ĵaŭdo. 0
Piektā diena ir piektdiena. L----i----ago-es--s--e--r--o. L_ k____ t___ e____ v________ L- k-i-a t-g- e-t-s v-n-r-d-. ----------------------------- La kvina tago estas vendredo. 0
Sestā diena ir sestdiena. La -es- ta-o esta--s--ato. L_ s___ t___ e____ s______ L- s-s- t-g- e-t-s s-b-t-. -------------------------- La sesa tago estas sabato. 0
Septītā diena ir svētdiena. L- s-pa-tago--s--s-----nĉ-. L_ s___ t___ e____ d_______ L- s-p- t-g- e-t-s d-m-n-o- --------------------------- La sepa tago estas dimanĉo. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. L---ema--o hav-- s-p -ag-j-. L_ s______ h____ s__ t______ L- s-m-j-o h-v-s s-p t-g-j-. ---------------------------- La semajno havas sep tagojn. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. N----bo-a- --- ---n----o--. N_ l______ n__ k___ t______ N- l-b-r-s n-r k-i- t-g-j-. --------------------------- Ni laboras nur kvin tagojn. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!