Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   eo Demandoj – Is-tempo 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [okdek ses]

Demandoj – Is-tempo 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? K--n--r--a-on----s-rh-v-s? K___ k_______ v_ s________ K-u- k-a-a-o- v- s-r-a-i-? -------------------------- Kiun kravaton vi surhavis? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? K-u- --t---vi -ĉe---? K___ a____ v_ a______ K-u- a-t-n v- a-e-i-? --------------------- Kiun aŭton vi aĉetis? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Kiun g-z-to- ---a-oni-? K___ g______ v_ a______ K-u- g-z-t-n v- a-o-i-? ----------------------- Kiun gazeton vi abonis? 0
Ko Jūs redzējāt? K--n-v- -i---? K___ v_ v_____ K-u- v- v-d-s- -------------- Kiun vi vidis? 0
Ko Jūs satikāt? Kiun-v---e---nt--? K___ v_ r_________ K-u- v- r-n-o-t-s- ------------------ Kiun vi renkontis? 0
Ko Jūs atpazināt? Kiun--i -ek-ni-? K___ v_ r_______ K-u- v- r-k-n-s- ---------------- Kiun vi rekonis? 0
Kad Jūs piecēlāties? Kiam v- el-i--ĝ-s? K___ v_ e_________ K-a- v- e-l-t-ĝ-s- ------------------ Kiam vi ellitiĝis? 0
Kad Jūs sākāt? K--m v---om-nc-s? K___ v_ k________ K-a- v- k-m-n-i-? ----------------- Kiam vi komencis? 0
Kad Jūs beidzāt? K--- -i f-nis? K___ v_ f_____ K-a- v- f-n-s- -------------- Kiam vi finis? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Ki-l vi---kiĝ-s? K___ v_ v_______ K-a- v- v-k-ĝ-s- ---------------- Kial vi vekiĝis? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Ki------iĝ-s--n---u--t-? K___ v_ i___ i__________ K-a- v- i-i- i-s-r-i-t-? ------------------------ Kial vi iĝis instruisto? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? K-------preni--t------? K___ v_ p_____ t_______ K-a- v- p-e-i- t-k-i-n- ----------------------- Kial vi prenis taksion? 0
No kurienes jūs atnācāt? De-ki- -- -en-s? D_ k__ v_ v_____ D- k-e v- v-n-s- ---------------- De kie vi venis? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K----vi-----? K___ v_ i____ K-e- v- i-i-? ------------- Kien vi iris? 0
Kur Jūs bijāt? K---vi -st-s? K__ v_ e_____ K-e v- e-t-s- ------------- Kie vi estis? 0
Kam tu palīdzēji? A- kiu ---h-lp--? A_ k__ v_ h______ A- k-u v- h-l-i-? ----------------- Al kiu vi helpis? 0
Kam tu rakstīji? A---iu--i skr-bi-? A_ k__ v_ s_______ A- k-u v- s-r-b-s- ------------------ Al kiu vi skribis? 0
Kam tu atbildēji? A- ----vi-r----nd--? A_ k__ v_ r_________ A- k-u v- r-s-o-d-s- -------------------- Al kiu vi respondis? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..