Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   eo Konatiĝi

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tri]

Konatiĝi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! S---ton! S_______ S-l-t-n- -------- Saluton! 0
Labdien! B-n-n ---on! B____ t_____ B-n-n t-g-n- ------------ Bonan tagon! 0
Kā klājas? / Kā iet? Ki-l vi? K___ v__ K-e- v-? -------- Kiel vi? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Ĉu v- v---s-el -ŭ-o--? Ĉ_ v_ v____ e_ E______ Ĉ- v- v-n-s e- E-r-p-? ---------------------- Ĉu vi venas el Eŭropo? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Ĉu-vi-ve--s el -m--i-o? Ĉ_ v_ v____ e_ A_______ Ĉ- v- v-n-s e- A-e-i-o- ----------------------- Ĉu vi venas el Ameriko? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Ĉu-------a---l--zio? Ĉ_ v_ v____ e_ A____ Ĉ- v- v-n-s e- A-i-? -------------------- Ĉu vi venas el Azio? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? En---u--ot--- -i-r--ta---? E_ k__ h_____ v_ r________ E- k-u h-t-l- v- r-s-a-a-? -------------------------- En kiu hotelo vi restadas? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? D--kia- vi --t-s -i-ti-? D_ k___ v_ e____ ĉ______ D- k-a- v- e-t-s ĉ---i-? ------------------------ De kiam vi estas ĉi-tie? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Ĝi- --am----------? Ĝ__ k___ v_ r______ Ĝ-s k-a- v- r-s-a-? ------------------- Ĝis kiam vi restas? 0
Vai Jums šeit patīk? Ĉu-plaĉa- al -- ĉi----? Ĉ_ p_____ a_ v_ ĉ______ Ĉ- p-a-a- a- v- ĉ---i-? ----------------------- Ĉu plaĉas al vi ĉi-tie? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ĉ- vi f--ias--i--i-? Ĉ_ v_ f_____ ĉ______ Ĉ- v- f-r-a- ĉ---i-? -------------------- Ĉu vi ferias ĉi-tie? 0
Apciemojiet mani! Ne--e-i-u--i---i-mi-! N_ h_____ v_____ m___ N- h-z-t- v-z-t- m-n- --------------------- Ne hezitu viziti min! 0
Te ir mana adrese. J-n---a-a---s-. J__ m__ a______ J-n m-a a-r-s-. --------------- Jen mia adreso. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Ĉu ---vi---ni- m-r---? Ĉ_ n_ v___ n__ m______ Ĉ- n- v-d- n-n m-r-a-? ---------------------- Ĉu ni vidu nin morgaŭ? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Mi-b-d--ras----d------- -a-as -o- -l-----n. M_ b________ s__ m_ j__ h____ i__ p________ M- b-d-ŭ-a-, s-d m- j-m h-v-s i-n p-a-i-a-. ------------------------------------------- Mi bedaŭras, sed mi jam havas ion planitan. 0
Atā! / Čau! Ĝis! Ĝ___ Ĝ-s- ---- Ĝis! 0
Uz redzēšanos! Ĝi--re-ido! Ĝ__ r______ Ĝ-s r-v-d-! ----------- Ĝis revido! 0
Uz drīzu redzēšanos! Ĝ-s-ba---ŭ! Ĝ__ b______ Ĝ-s b-l-a-! ----------- Ĝis baldaŭ! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…