Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   eo Posesivaj pronomoj 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sesdek sep]

Posesivaj pronomoj 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
brilles la o---vit--j l_ o_________ l- o-u-v-t-o- ------------- la okulvitroj 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Li-f---esi--si-----ku-vi-r--n. L_ f_______ s____ o___________ L- f-r-e-i- s-a-n o-u-v-t-o-n- ------------------------------ Li forgesis siajn okulvitrojn. 0
Kur tad ir viņa brilles? Kie-------met-- si-----k---itr---? K__ d_ l_ m____ s____ o___________ K-e d- l- m-t-s s-a-n o-u-v-t-o-n- ---------------------------------- Kie do li metis siajn okulvitrojn? 0
pulkstenis l--h-r---o l_ h______ l- h-r-o-o ---------- la horloĝo 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. L-a h-r---- -------ĝis. L__ h______ d__________ L-a h-r-o-o d-f-k-i-i-. ----------------------- Lia horloĝo difektiĝis. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. L- h-rl-ĝo-pen--- -ur--- m-r-. L_ h______ p_____ s__ l_ m____ L- h-r-o-o p-n-a- s-r l- m-r-. ------------------------------ La horloĝo pendas sur la muro. 0
pase la--a-p--to l_ p_______ l- p-s-o-t- ----------- la pasporto 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Li------s-si-n-p-s-or---. L_ p_____ s___ p_________ L- p-r-i- s-a- p-s-o-t-n- ------------------------- Li perdis sian pasporton. 0
Kur tad ir viņa pase? Kie do--i-m---s s-an----------? K__ d_ l_ m____ s___ p_________ K-e d- l- m-t-s s-a- p-s-o-t-n- ------------------------------- Kie do li metis sian pasporton? 0
viņi – viņu i-- ---lia i__ - i___ i-i - i-i- ---------- ili - ilia 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. L--i-fanoj--e -ov-s t---- -------ep-t-ojn. L_ i______ n_ p____ t____ s____ g_________ L- i-f-n-j n- p-v-s t-o-i s-a-n g-p-t-o-n- ------------------------------------------ La infanoj ne povas trovi siajn gepatrojn. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. S---j---v-n-- -l----ge--t-o-! S__ j__ v____ i____ g________ S-d j-n v-n-s i-i-j g-p-t-o-! ----------------------------- Sed jen venas iliaj gepatroj! 0
Jūs – Jūsu v--- --a v_ - v__ v- - v-a -------- vi - via 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? K----s-i- v-----j---, -inj--o Mü--er? K__ e____ v__ v______ S______ M______ K-a e-t-s v-a v-j-ĝ-, S-n-o-o M-l-e-? ------------------------------------- Kia estis via vojaĝo, Sinjoro Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? K-- est-s -i- ed------S-n-----M--l--? K__ e____ v__ e______ S______ M______ K-e e-t-s v-a e-z-n-, S-n-o-o M-l-e-? ------------------------------------- Kie estas via edzino, Sinjoro Müller? 0
Jūs – Jūsu vi----ia v_ - v__ v- - v-a -------- vi - via 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K-a-e--is-via-voj--o- Si-----no S---id-? K__ e____ v__ v______ S________ S_______ K-a e-t-s v-a v-j-ĝ-, S-n-o-i-o S-h-i-t- ---------------------------------------- Kia estis via vojaĝo, Sinjorino Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? K-- --t-s--ia -d-o--Sinjo---- -ch--dt? K__ e____ v__ e____ S________ S_______ K-e e-t-s v-a e-z-, S-n-o-i-o S-h-i-t- -------------------------------------- Kie estas via edzo, Sinjorino Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!