Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   nn Arbeide

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [femtifem]

Arbeide

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Kv---obb-r d- --d? K__ j_____ d_ m___ K-a j-b-a- d- m-d- ------------------ Kva jobbar du med? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. M---en --- er-l--e. M_____ m__ e_ l____ M-n-e- m-n e- l-g-. ------------------- Mannen min er lege. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. E- j-bb-- del----s-m sj----le-ar. E_ j_____ d_____ s__ s___________ E- j-b-a- d-l-i- s-m s-u-e-l-i-r- --------------------------------- Eg jobbar deltid som sjukepleiar. 0
Drīz mums būs pensija. S-a-t -l-- -- p-----ni----. S____ b___ v_ p____________ S-a-t b-i- v- p-n-j-n-s-a-. --------------------------- Snart blir vi pensjonistar. 0
Bet nodokļi ir lieli. M-n s-at-a-e ----ø-e. M__ s_______ e_ h____ M-n s-a-t-n- e- h-g-. --------------------- Men skattane er høge. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. O- --ls-f---ikrin-- e-----. O_ h_______________ e_ d___ O- h-l-e-o-s-k-i-g- e- d-r- --------------------------- Og helseforsikringa er dyr. 0
Par ko tu gribi kļūt? Kva --r du--yst -il - b-i? K__ h__ d_ l___ t__ å b___ K-a h-r d- l-s- t-l å b-i- -------------------------- Kva har du lyst til å bli? 0
Es vēlos kļūt inženieris. E- v-l --i---g-n-ør. E_ v__ b__ i________ E- v-l b-i i-g-n-ø-. -------------------- Eg vil bli ingeniør. 0
Es gribu studēt universitātē. Eg --- s---er--ve- -n---rsi-e--t. E_ v__ s______ v__ u_____________ E- v-l s-u-e-e v-d u-i-e-s-t-t-t- --------------------------------- Eg vil studere ved universitetet. 0
Es esmu praktikants. E--er p-akti--nt. E_ e_ p__________ E- e- p-a-t-k-n-. ----------------- Eg er praktikant. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. Eg -en-- ---je-my--e. E_ t____ i____ m_____ E- t-n-r i-k-e m-k-e- --------------------- Eg tenar ikkje mykje. 0
Es esmu praksē ārzemēs. Eg -ek pra--is-i ut--n---. E_ t__ p______ i u________ E- t-k p-a-s-s i u-l-n-e-. -------------------------- Eg tek praksis i utlandet. 0
Tas ir mans priekšnieks. De- e---j--en--i-. D__ e_ s_____ m___ D-t e- s-e-e- m-n- ------------------ Det er sjefen min. 0
Man ir jauki kolēģi. Eg-ha- -----lege ko-l----r. E_ h__ h________ k_________ E- h-r h-g-e-e-e k-l-e-a-r- --------------------------- Eg har hyggelege kollegaer. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. V---t lu-s- - k--ti--. V_ e_ l____ i k_______ V- e- l-n-j i k-n-i-a- ---------------------- Vi et lunsj i kantina. 0
Es meklēju darbavietu. E--se- -tte- -r-eid. E_ s__ e____ a______ E- s-r e-t-r a-b-i-. -------------------- Eg ser etter arbeid. 0
Es jau gadu esmu bez darba. E- h-r-vo-e-arbei---aus-- e-t---r. E_ h__ v___ a__________ i e___ å__ E- h-r v-r- a-b-i-s-a-s i e-t- å-. ---------------------------------- Eg har vore arbeidslaus i eitt år. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. H---i -ande- er---- --r-m--ge -rbeid-le---e. H__ i l_____ e_ d__ f__ m____ a_____________ H-r i l-n-e- e- d-t f-r m-n-e a-b-i-s-e-i-e- -------------------------------------------- Her i landet er det for mange arbeidsledige. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?