Я--оч--н---ат-ся-в ---ве------і.
Я х___ н________ в у____________
Я х-ч- н-в-а-и-я в у-і-е-с-т-т-.
--------------------------------
Я хочу навчатися в університеті. 0 YA--hoc-u navc-aty-ya v--n--ersy----.Y_ k_____ n__________ v u____________Y- k-o-h- n-v-h-t-s-a v u-i-e-s-t-t-.-------------------------------------YA khochu navchatysya v universyteti.
Я пр--------р--т-ку--а -о-доном.
Я п_______ п_______ з_ к________
Я п-о-о-ж- п-а-т-к- з- к-р-о-о-.
--------------------------------
Я проходжу практику за кордоном. 0 YA prok-od-h---rakt-----a-ko--on-m.Y_ p_________ p_______ z_ k________Y- p-o-h-d-h- p-a-t-k- z- k-r-o-o-.-----------------------------------YA prokhodzhu praktyku za kordonom.
Я ш---ю--о-от-.
Я ш____ р______
Я ш-к-ю р-б-т-.
---------------
Я шукаю роботу. 0 YA s--k----rob--u.Y_ s______ r______Y- s-u-a-u r-b-t-.------------------YA shukayu robotu.
У -ій----ї---є -аба---о--езроб--н-х.
У ц__ к_____ є з_______ б___________
У ц-й к-а-н- є з-б-г-т- б-з-о-і-н-х-
------------------------------------
У цій країні є забагато безробітних. 0 U-tsi----ra-̈ni -- --bah-t- -----b-t---h.U t___ k_____ y_ z_______ b____________U t-i-̆ k-a-̈-i y- z-b-h-t- b-z-o-i-n-k-.-----------------------------------------U tsiy̆ kraïni ye zabahato bezrobitnykh.
Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu.
Bet neatceras to, kas bija līdz tam.
Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem.
Bet kādēļ tas tā ir?
Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi.
Iemesls meklējams mūsu attīstībā.
Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā.
Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda.
Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi.
Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem.
To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus.
Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto.
Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums.
Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz.
Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu.
Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā.
Neskatoties uz to, tas viss pazūd.
Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju.
Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek.
Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi.
Tas funkcionē kā dienasgrāmata.
Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts.
Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti.
Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves.
Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību.
Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas.
Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs.
Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?