Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   et midagi põhjendama 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [seitsekümmend kuus]

midagi põhjendama 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? Mi-- -a ei-t---u-? M___ s_ e_ t______ M-k- s- e- t-l-u-? ------------------ Miks sa ei tulnud? 0
Es biju slima. Ma-olin -aig-. M_ o___ h_____ M- o-i- h-i-e- -------------- Ma olin haige. 0
Es neatnācu, jo biju slima. Ma--i --lnud, s--t ---o-i--h---e. M_ e_ t______ s___ m_ o___ h_____ M- e- t-l-u-, s-s- m- o-i- h-i-e- --------------------------------- Ma ei tulnud, sest ma olin haige. 0
Kāpēc viņa neatnāca? Mik- ---e- tul---? M___ t_ e_ t______ M-k- t- e- t-l-u-? ------------------ Miks ta ei tulnud? 0
Viņa bija nogurusi. T- -l- -----ud. T_ o__ v_______ T- o-i v-s-n-d- --------------- Ta oli väsinud. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. T- ---t-lnu-,-sest-t--o-i-v---nu-. T_ e_ t______ s___ t_ o__ v_______ T- e- t-l-u-, s-s- t- o-i v-s-n-d- ---------------------------------- Ta ei tulnud, sest ta oli väsinud. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Miks ta ei-tu-nu-? M___ t_ e_ t______ M-k- t- e- t-l-u-? ------------------ Miks ta ei tulnud? 0
Viņam nebija vēlēšanās. T-l ei-o-n-----j-. T__ e_ o____ t____ T-l e- o-n-d t-j-. ------------------ Tal ei olnud tuju. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. Ta ei t--n-d, se-t t-- -i ----- t-ju. T_ e_ t______ s___ t__ e_ o____ t____ T- e- t-l-u-, s-s- t-l e- o-n-d t-j-. ------------------------------------- Ta ei tulnud, sest tal ei olnud tuju. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? M-k- -e ----u-n-d? M___ t_ e_ t______ M-k- t- e- t-l-u-? ------------------ Miks te ei tulnud? 0
Mūsu mašīna saplīsa. M----au-- on kat--. M___ a___ o_ k_____ M-i- a-t- o- k-t-i- ------------------- Meie auto on katki. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. Me e----lnu-, ------e aut- ----a---. M_ e_ t______ s___ m_ a___ o_ k_____ M- e- t-l-u-, s-s- m- a-t- o- k-t-i- ------------------------------------ Me ei tulnud, sest me auto on katki. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? Mi---n-e- i-i--sed -i-t---ud? M___ n___ i_______ e_ t______ M-k- n-e- i-i-e-e- e- t-l-u-? ----------------------------- Miks need inimesed ei tulnud? 0
Viņi nokavēja vilcienu. N---jä-- -o--i-t-ma-a. N__ j___ r______ m____ N-d j-i- r-n-i-t m-h-. ---------------------- Nad jäid rongist maha. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. N------t----d- -e-t-j-id --n-----m---. N__ e_ t______ s___ j___ r______ m____ N-d e- t-l-u-, s-s- j-i- r-n-i-t m-h-. -------------------------------------- Nad ei tulnud, sest jäid rongist maha. 0
Kāpēc tu neatnāci? Mi-- s- e- t-l-ud? M___ s_ e_ t______ M-k- s- e- t-l-u-? ------------------ Miks sa ei tulnud? 0
Es nedrīkstēju. Ma ei to--inud. M_ e_ t________ M- e- t-h-i-u-. --------------- Ma ei tohtinud. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. Ma ei----nu-,-s-----a ei -o---n-d. M_ e_ t______ s___ m_ e_ t________ M- e- t-l-u-, s-s- m- e- t-h-i-u-. ---------------------------------- Ma ei tulnud, sest ma ei tohtinud. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…