Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   nn grunngje noko 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [syttiseks]

grunngje noko 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? Kvi--r -o--d-----j-? K_____ k__ d_ i_____ K-i-o- k-m d- i-k-e- -------------------- Kvifor kom du ikkje? 0
Es biju slima. Eg var s-u-. E_ v__ s____ E- v-r s-u-. ------------ Eg var sjuk. 0
Es neatnācu, jo biju slima. Eg--o--ikkj- fo--i-eg var-s--k. E_ k__ i____ f____ e_ v__ s____ E- k-m i-k-e f-r-i e- v-r s-u-. ------------------------------- Eg kom ikkje fordi eg var sjuk. 0
Kāpēc viņa neatnāca? K---or-ko--ho -kk--? K_____ k__ h_ i_____ K-i-o- k-m h- i-k-e- -------------------- Kvifor kom ho ikkje? 0
Viņa bija nogurusi. Ho --- --øyt-. H_ v__ t______ H- v-r t-ø-t-. -------------- Ho var trøytt. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. H---o- ik-je ---d--h--v--------t. H_ k__ i____ f____ h_ v__ t______ H- k-m i-k-e f-r-i h- v-r t-ø-t-. --------------------------------- Ho kom ikkje fordi ho var trøytt. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Kvifor-k-- han--k-j-? K_____ k__ h__ i_____ K-i-o- k-m h-n i-k-e- --------------------- Kvifor kom han ikkje? 0
Viņam nebija vēlēšanās. H-- h--d--i--j--l--t. H__ h____ i____ l____ H-n h-d-e i-k-e l-s-. --------------------- Han hadde ikkje lyst. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. Ha- --m ik-j- -ord- h----k-je ------lyst. H__ k__ i____ f____ h__ i____ h____ l____ H-n k-m i-k-e f-r-i h-n i-k-e h-d-e l-s-. ----------------------------------------- Han kom ikkje fordi han ikkje hadde lyst. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? K---o- k-m----ik-je? K_____ k__ d_ i_____ K-i-o- k-m d- i-k-e- -------------------- Kvifor kom de ikkje? 0
Mūsu mašīna saplīsa. Bi-en---- e- i--s--n-. B____ v__ e_ i u______ B-l-n v-r e- i u-t-n-. ---------------------- Bilen vår er i ustand. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. V----m-ik-j--f-rdi b-le--vår--- ---st-nd. V_ k__ i____ f____ b____ v__ e_ i u______ V- k-m i-k-e f-r-i b-l-n v-r e- i u-t-n-. ----------------------------------------- Vi kom ikkje fordi bilen vår er i ustand. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? Kv-fo---o--d---i-kj-? K_____ k__ d__ i_____ K-i-o- k-m d-i i-k-e- --------------------- Kvifor kom dei ikkje? 0
Viņi nokavēja vilcienu. De--r-k- i--je------. D__ r___ i____ t_____ D-i r-k- i-k-e t-g-t- --------------------- Dei rakk ikkje toget. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. D-- ko- -kk-- --------i --kje rakk -----. D__ k__ i____ f____ d__ i____ r___ t_____ D-i k-m i-k-e f-r-i d-i i-k-e r-k- t-g-t- ----------------------------------------- Dei kom ikkje fordi dei ikkje rakk toget. 0
Kāpēc tu neatnāci? Kvif----o--d- ik-je? K_____ k__ d_ i_____ K-i-o- k-m d- i-k-e- -------------------- Kvifor kom du ikkje? 0
Es nedrīkstēju. E--f-kk i---e-lov. E_ f___ i____ l___ E- f-k- i-k-e l-v- ------------------ Eg fekk ikkje lov. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. E- -om--kkj--f--d--eg ik-je-fe-k lo-. E_ k__ i____ f____ e_ i____ f___ l___ E- k-m i-k-e f-r-i e- i-k-e f-k- l-v- ------------------------------------- Eg kom ikkje fordi eg ikkje fekk lov. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…