От-же--т--т- -и-л-?
От женитбата си ли?
О- ж-н-т-а-а с- л-?
-------------------
От женитбата си ли? 0 Ot z--ni--at- -i -i?Ot zhenitbata si li?O- z-e-i-b-t- s- l-?--------------------Ot zhenitbata si li?
Д-- --какт- ----мъжи- тя н- ра--ти -е-е.
Да, откакто се омъжи, тя не работи вече.
Д-, о-к-к-о с- о-ъ-и- т- н- р-б-т- в-ч-.
----------------------------------------
Да, откакто се омъжи, тя не работи вече. 0 D-- o-k--t---e-omy---,-----n- r-boti-v---e.Da, otkakto se omyzhi, tya ne raboti veche.D-, o-k-k-o s- o-y-h-, t-a n- r-b-t- v-c-e--------------------------------------------Da, otkakto se omyzhi, tya ne raboti veche.
Да, она больше не работает с тех пор, как она вышла замуж.
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā.
О-к-кто-с- о--ж-- -- не--а-о-и-------.
Откакто се омъжи, тя не работи повече.
О-к-к-о с- о-ъ-и- т- н- р-б-т- п-в-ч-.
--------------------------------------
Откакто се омъжи, тя не работи повече. 0 O---k-------my--i------ne -abot--p-v-ch-.Otkakto se omyzhi, tya ne raboti poveche.O-k-k-o s- o-y-h-, t-a n- r-b-t- p-v-c-e------------------------------------------Otkakto se omyzhi, tya ne raboti poveche.
С тех пор, как она вышла замуж, она больше не работает.
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi.
Отка--о--- ---на---------а------иви.
Откакто се познават, те са щастливи.
О-к-к-о с- п-з-а-а-, т- с- щ-с-л-в-.
------------------------------------
Откакто се познават, те са щастливи. 0 Ot---to--- -oz-av----te -- s-c-as--i-i.Otkakto se poznavat, te sa shchastlivi.O-k-k-o s- p-z-a-a-, t- s- s-c-a-t-i-i----------------------------------------Otkakto se poznavat, te sa shchastlivi.
Они редко ходят в гости, с тех пор, как у них появились дети.
Kad viņa runā pa telefonu?
Т- -ог- -- о-а-да -о теле-о-а?
Тя кога се обажда по телефона?
Т- к-г- с- о-а-д- п- т-л-ф-н-?
------------------------------
Тя кога се обажда по телефона? 0 Ty------ ----b-zhda ---t----o-a?Tya koga se obazhda po telefona?T-a k-g- s- o-a-h-a p- t-l-f-n-?--------------------------------Tya koga se obazhda po telefona?
По--ре---на --т-в-н---?
По време на пътуването?
П- в-е-е н- п-т-в-н-т-?
-----------------------
По време на пътуването? 0 P- --eme--- ---uvane--?Po vreme na pytuvaneto?P- v-e-e n- p-t-v-n-t-?-----------------------Po vreme na pytuvaneto?
Т- ---обажда----т-ле-она- д--ато---ф---.
Тя се обажда по телефона, докато шофира.
Т- с- о-а-д- п- т-л-ф-н-, д-к-т- ш-ф-р-.
----------------------------------------
Тя се обажда по телефона, докато шофира. 0 Ty- -e o-----a -- -e--f---,-d-k-to -ho---a.Tya se obazhda po telefona, dokato shofira.T-a s- o-a-h-a p- t-l-f-n-, d-k-t- s-o-i-a--------------------------------------------Tya se obazhda po telefona, dokato shofira.
Тя г--да т-ле----я--д-к-то--л---.
Тя гледа телевизия, докато глади.
Т- г-е-а т-л-в-з-я- д-к-т- г-а-и-
---------------------------------
Тя гледа телевизия, докато глади. 0 Ty---l--- t--e--zi-----okato g----.Tya gleda televiziya, dokato gladi.T-a g-e-a t-l-v-z-y-, d-k-t- g-a-i------------------------------------Tya gleda televiziya, dokato gladi.
Аз-н- р-зби-а- н---, --- --ко---о-музи-а-а -----н-.
Аз не разбирам нищо, ако / когато музиката е силна.
А- н- р-з-и-а- н-щ-, а-о / к-г-т- м-з-к-т- е с-л-а-
---------------------------------------------------
Аз не разбирам нищо, ако / когато музиката е силна. 0 Az -e-ra--ir-m-ni-----,-a-o - -o-a---m-z--at---e si-n-.Az ne razbiram nishcho, ako / kogato muzikata ye silna.A- n- r-z-i-a- n-s-c-o- a-o / k-g-t- m-z-k-t- y- s-l-a--------------------------------------------------------Az ne razbiram nishcho, ako / kogato muzikata ye silna.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa.
Аз не разбирам нищо, ако / когато музиката е силна.
Az ne razbiram nishcho, ako / kogato muzikata ye silna.
Ще-започ-е---а-с- -ра--м----- т----- до--- -ко-о.
Ще започнем да се храним, ако той не дойде скоро.
Щ- з-п-ч-е- д- с- х-а-и-, а-о т-й н- д-й-е с-о-о-
-------------------------------------------------
Ще започнем да се храним, ако той не дойде скоро. 0 Sh--e z-poc-ne---- s- --r-ni-,---o-to- -e d-yde s-or-.Shche zapochnem da se khranim, ako toy ne doyde skoro.S-c-e z-p-c-n-m d- s- k-r-n-m- a-o t-y n- d-y-e s-o-o-------------------------------------------------------Shche zapochnem da se khranim, ako toy ne doyde skoro.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt.
Ще започнем да се храним, ако той не дойде скоро.
Shche zapochnem da se khranim, ako toy ne doyde skoro.
Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm.
Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis.
Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu.
Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās.
Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas.
Valodu dažādība ir fascinējoša.
Bet tas var novest arī pie problēmām.
Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES.
Tās traucē strādāt efektīvāk.
Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai.
Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā.
Bet tas nav tik vienkārši.
Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda.
Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī.
Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas…
Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu.
Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra.
Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas.
Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes.
Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā.
Tur pat ir komisija multi lingvistikai.
ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē.
Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos.
Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot.
Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi.
Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās.
Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums.
Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!