Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   bg Съюзи 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [деветдесет и пет]

95 [devetdeset i pet]

Съюзи 2

[Syyuzi 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? Т---------н- р-б-ти-- --ч-? Тя откога не работите вече? Т- о-к-г- н- р-б-т-т- в-ч-? --------------------------- Тя откога не работите вече? 0
T---otko-- -e rabo-i-e--e-h-? Tya otkoga ne rabotite veche? T-a o-k-g- n- r-b-t-t- v-c-e- ----------------------------- Tya otkoga ne rabotite veche?
Kopš ir precējusies? От-же--т--т- -и-л-? От женитбата си ли? О- ж-н-т-а-а с- л-? ------------------- От женитбата си ли? 0
Ot z--ni--at- -i -i? Ot zhenitbata si li? O- z-e-i-b-t- s- l-? -------------------- Ot zhenitbata si li?
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Д-- --какт- ----мъжи- тя н- ра--ти -е-е. Да, откакто се омъжи, тя не работи вече. Д-, о-к-к-о с- о-ъ-и- т- н- р-б-т- в-ч-. ---------------------------------------- Да, откакто се омъжи, тя не работи вече. 0
D-- o-k--t---e-omy---,-----n- r-boti-v---e. Da, otkakto se omyzhi, tya ne raboti veche. D-, o-k-k-o s- o-y-h-, t-a n- r-b-t- v-c-e- ------------------------------------------- Da, otkakto se omyzhi, tya ne raboti veche.
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. О-к-кто-с- о--ж-- -- не--а-о-и-------. Откакто се омъжи, тя не работи повече. О-к-к-о с- о-ъ-и- т- н- р-б-т- п-в-ч-. -------------------------------------- Откакто се омъжи, тя не работи повече. 0
O---k-------my--i------ne -abot--p-v-ch-. Otkakto se omyzhi, tya ne raboti poveche. O-k-k-o s- o-y-h-, t-a n- r-b-t- p-v-c-e- ----------------------------------------- Otkakto se omyzhi, tya ne raboti poveche.
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Отка--о--- ---на---------а------иви. Откакто се познават, те са щастливи. О-к-к-о с- п-з-а-а-, т- с- щ-с-л-в-. ------------------------------------ Откакто се познават, те са щастливи. 0
Ot---to--- -oz-av----te -- s-c-as--i-i. Otkakto se poznavat, te sa shchastlivi. O-k-k-o s- p-z-a-a-, t- s- s-c-a-t-i-i- --------------------------------------- Otkakto se poznavat, te sa shchastlivi.
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Откак----м-т -е-а, те рядк- -з----т. Откакто имат деца, те рядко излизат. О-к-к-о и-а- д-ц-, т- р-д-о и-л-з-т- ------------------------------------ Откакто имат деца, те рядко излизат. 0
Ot-ak-o-imat d-ts-- te -yad-o -z-i--t. Otkakto imat detsa, te ryadko izlizat. O-k-k-o i-a- d-t-a- t- r-a-k- i-l-z-t- -------------------------------------- Otkakto imat detsa, te ryadko izlizat.
Kad viņa runā pa telefonu? Т- -ог- -- о-а-да -о теле-о-а? Тя кога се обажда по телефона? Т- к-г- с- о-а-д- п- т-л-ф-н-? ------------------------------ Тя кога се обажда по телефона? 0
Ty------ ----b-zhda ---t----o-a? Tya koga se obazhda po telefona? T-a k-g- s- o-a-h-a p- t-l-f-n-? -------------------------------- Tya koga se obazhda po telefona?
Brauciena laikā? По--ре---на --т-в-н---? По време на пътуването? П- в-е-е н- п-т-в-н-т-? ----------------------- По време на пътуването? 0
P- --eme--- ---uvane--? Po vreme na pytuvaneto? P- v-e-e n- p-t-v-n-t-? ----------------------- Po vreme na pytuvaneto?
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Да,----а-- -офи-а. Да, докато шофира. Д-, д-к-т- ш-ф-р-. ------------------ Да, докато шофира. 0
D-, d--a-----o--ra. Da, dokato shofira. D-, d-k-t- s-o-i-a- ------------------- Da, dokato shofira.
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. Т- ---обажда----т-ле-она- д--ато---ф---. Тя се обажда по телефона, докато шофира. Т- с- о-а-д- п- т-л-ф-н-, д-к-т- ш-ф-р-. ---------------------------------------- Тя се обажда по телефона, докато шофира. 0
Ty- -e o-----a -- -e--f---,-d-k-to -ho---a. Tya se obazhda po telefona, dokato shofira. T-a s- o-a-h-a p- t-l-f-n-, d-k-t- s-o-i-a- ------------------------------------------- Tya se obazhda po telefona, dokato shofira.
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Тя г--да т-ле----я--д-к-то--л---. Тя гледа телевизия, докато глади. Т- г-е-а т-л-в-з-я- д-к-т- г-а-и- --------------------------------- Тя гледа телевизия, докато глади. 0
Ty---l--- t--e--zi-----okato g----. Tya gleda televiziya, dokato gladi. T-a g-e-a t-l-v-z-y-, d-k-t- g-a-i- ----------------------------------- Tya gleda televiziya, dokato gladi.
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Т- -л-ша му--к-- --к-т---аб---. Тя слуша музика, докато работи. Т- с-у-а м-з-к-, д-к-т- р-б-т-. ------------------------------- Тя слуша музика, докато работи. 0
T---sl--h----zik-, d---to--a---i. Tya slusha muzika, dokato raboti. T-a s-u-h- m-z-k-, d-k-t- r-b-t-. --------------------------------- Tya slusha muzika, dokato raboti.
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. А--н--ви-д-- --що---ко --ко-ато---ма--о--ла. Аз не виждам нищо, ако / когато нямам очила. А- н- в-ж-а- н-щ-, а-о / к-г-т- н-м-м о-и-а- -------------------------------------------- Аз не виждам нищо, ако / когато нямам очила. 0
A- ----iz-dam n-shc--, ak- /--o---o-nya-am o----a. Az ne vizhdam nishcho, ako / kogato nyamam ochila. A- n- v-z-d-m n-s-c-o- a-o / k-g-t- n-a-a- o-h-l-. -------------------------------------------------- Az ne vizhdam nishcho, ako / kogato nyamam ochila.
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. Аз-н- р-зби-а- н---, --- --ко---о-музи-а-а -----н-. Аз не разбирам нищо, ако / когато музиката е силна. А- н- р-з-и-а- н-щ-, а-о / к-г-т- м-з-к-т- е с-л-а- --------------------------------------------------- Аз не разбирам нищо, ако / когато музиката е силна. 0
Az -e-ra--ir-m-ni-----,-a-o - -o-a---m-z--at---e si-n-. Az ne razbiram nishcho, ako / kogato muzikata ye silna. A- n- r-z-i-a- n-s-c-o- a-o / k-g-t- m-z-k-t- y- s-l-a- ------------------------------------------------------- Az ne razbiram nishcho, ako / kogato muzikata ye silna.
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. Не -о-уш--м--ищ-, --- - -о-ато---ам----ма. Не подушвам нищо, ако / когато имам хрема. Н- п-д-ш-а- н-щ-, а-о / к-г-т- и-а- х-е-а- ------------------------------------------ Не подушвам нищо, ако / когато имам хрема. 0
Ne-pod-s---m-ni-hc--,-ak- /-k--at- -ma---h--ma. Ne podushvam nishcho, ako / kogato imam khrema. N- p-d-s-v-m n-s-c-o- a-o / k-g-t- i-a- k-r-m-. ----------------------------------------------- Ne podushvam nishcho, ako / kogato imam khrema.
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Ще--з--ем--а-си,---- ва--. Ще вземем такси, ако вали. Щ- в-е-е- т-к-и- а-о в-л-. -------------------------- Ще вземем такси, ако вали. 0
Sh-h--vz-m-- ta--i- a-o--al-. Shche vzemem taksi, ako vali. S-c-e v-e-e- t-k-i- a-o v-l-. ----------------------------- Shche vzemem taksi, ako vali.
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. Ще на--ав-м -кол--ветс-о --те--с-ви-- а-о -пе--ли---т -о-ото. Ще направим околосветско пътешествие, ако спечелим от тотото. Щ- н-п-а-и- о-о-о-в-т-к- п-т-ш-с-в-е- а-о с-е-е-и- о- т-т-т-. ------------------------------------------------------------- Ще направим околосветско пътешествие, ако спечелим от тотото. 0
Sh-h--n--r-v-m-o----s--t-k- p---s---t-----a---s-ec---i--ot-to-ot-. Shche napravim okolosvetsko pyteshestvie, ako spechelim ot tototo. S-c-e n-p-a-i- o-o-o-v-t-k- p-t-s-e-t-i-, a-o s-e-h-l-m o- t-t-t-. ------------------------------------------------------------------ Shche napravim okolosvetsko pyteshestvie, ako spechelim ot tototo.
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Ще-започ-е---а-с- -ра--м----- т----- до--- -ко-о. Ще започнем да се храним, ако той не дойде скоро. Щ- з-п-ч-е- д- с- х-а-и-, а-о т-й н- д-й-е с-о-о- ------------------------------------------------- Ще започнем да се храним, ако той не дойде скоро. 0
Sh--e z-poc-ne---- s- --r-ni-,---o-to- -e d-yde s-or-. Shche zapochnem da se khranim, ako toy ne doyde skoro. S-c-e z-p-c-n-m d- s- k-r-n-m- a-o t-y n- d-y-e s-o-o- ------------------------------------------------------ Shche zapochnem da se khranim, ako toy ne doyde skoro.

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!