Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   no Konjunksjoner 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [nittifem]

Konjunksjoner 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? Nå---lu---- --- å -o-b-? Når sluttet hun å jobbe? N-r s-u-t-t h-n å j-b-e- ------------------------ Når sluttet hun å jobbe? 0
Kopš ir precējusies? S---n--u- -l--gift? Siden hun ble gift? S-d-n h-n b-e g-f-? ------------------- Siden hun ble gift? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. J-, -u- h-r ik-e--o-b-- si-en -----le-gi--. Ja, hun har ikke jobbet siden hun ble gift. J-, h-n h-r i-k- j-b-e- s-d-n h-n b-e g-f-. ------------------------------------------- Ja, hun har ikke jobbet siden hun ble gift. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Side--h-n-ble ---t----be---un ik-e l-----. Siden hun ble gift jobber hun ikke lenger. S-d-n h-n b-e g-f- j-b-e- h-n i-k- l-n-e-. ------------------------------------------ Siden hun ble gift jobber hun ikke lenger. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Side--d- kj-n--r hvera---e er -e lykk---g-. Siden de kjenner hverandre er de lykkelige. S-d-n d- k-e-n-r h-e-a-d-e e- d- l-k-e-i-e- ------------------------------------------- Siden de kjenner hverandre er de lykkelige. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Side--d- --r----n-g---d- s--ld-----. Siden de har barn går de sjelden ut. S-d-n d- h-r b-r- g-r d- s-e-d-n u-. ------------------------------------ Siden de har barn går de sjelden ut. 0
Kad viņa runā pa telefonu? N-r---l-fon---r h--? Når telefonerer hun? N-r t-l-f-n-r-r h-n- -------------------- Når telefonerer hun? 0
Brauciena laikā? M----hu----øre-? Mens hun kjører? M-n- h-n k-ø-e-? ---------------- Mens hun kjører? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. J-- mens hu- kj--er bil. Ja, mens hun kjører bil. J-, m-n- h-n k-ø-e- b-l- ------------------------ Ja, mens hun kjører bil. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. Hun -ele-one--r-m-n- hu- --ø-er-b--. Hun telefonerer mens hun kjører bil. H-n t-l-f-n-r-r m-n- h-n k-ø-e- b-l- ------------------------------------ Hun telefonerer mens hun kjører bil. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. H-- -e---å--- me-s --n -t-yk-r----. Hun ser på TV mens hun stryker tøy. H-n s-r p- T- m-n- h-n s-r-k-r t-y- ----------------------------------- Hun ser på TV mens hun stryker tøy. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Hun-hø-----å --s-k--m-ns --n gj-r -p-g-v-n- sin-. Hun hører på musikk mens hun gjør oppgavene sine. H-n h-r-r p- m-s-k- m-n- h-n g-ø- o-p-a-e-e s-n-. ------------------------------------------------- Hun hører på musikk mens hun gjør oppgavene sine. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Je---er i-ge--i-- --r--e- -k-e ha- på m-g-b-iller. Jeg ser ingenting når jeg ikke har på meg briller. J-g s-r i-g-n-i-g n-r j-g i-k- h-r p- m-g b-i-l-r- -------------------------------------------------- Jeg ser ingenting når jeg ikke har på meg briller. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. Jeg---r-tå--i--en---- -år--u--k------ -----y. Jeg forstår ingenting når musikken er så høy. J-g f-r-t-r i-g-n-i-g n-r m-s-k-e- e- s- h-y- --------------------------------------------- Jeg forstår ingenting når musikken er så høy. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. J-g-lu--er-in-e----g -år-j-- e- -o--j----. Jeg lukter ingenting når jeg er forkjølet. J-g l-k-e- i-g-n-i-g n-r j-g e- f-r-j-l-t- ------------------------------------------ Jeg lukter ingenting når jeg er forkjølet. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Vi--ar-en -r--je --is-de- -e-ner. Vi tar en drosje hvis det regner. V- t-r e- d-o-j- h-i- d-t r-g-e-. --------------------------------- Vi tar en drosje hvis det regner. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. V--r-i-er j---e- r--dt-hvi- ---v---e--i -ott-. Vi reiser jorden rundt hvis vi vinner i lotto. V- r-i-e- j-r-e- r-n-t h-i- v- v-n-e- i l-t-o- ---------------------------------------------- Vi reiser jorden rundt hvis vi vinner i lotto. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Vi b-g--ner---sp----hvi- -an ikk- --mm-r-snar-. Vi begynner å spise hvis han ikke kommer snart. V- b-g-n-e- å s-i-e h-i- h-n i-k- k-m-e- s-a-t- ----------------------------------------------- Vi begynner å spise hvis han ikke kommer snart. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!