短语手册

zh 看医生   »   lv Pie ārsta

57[五十七]

看医生

看医生

57 [piecdesmit sepiņi]

Pie ārsta

选择您想要查看翻译的方式:   
中文(简体) 拉脱维亚语 播放 更多
我 和 医生 有 一个 预约 。 Man-i----er------pi- -----. M__ i_ p________ p__ ā_____ M-n i- p-e-a-s-s p-e ā-s-a- --------------------------- Man ir pieraksts pie ārsta. 0
我 有 一个 十点钟的 预约 。 Ma- ir-p-e--ksts--z d--mit--m. M__ i_ p________ u_ d_________ M-n i- p-e-a-s-s u- d-s-i-i-m- ------------------------------ Man ir pieraksts uz desmitiem. 0
您 叫 什么 名字 ? K--Jūs--a-c? K_ J__ s____ K- J-s s-u-? ------------ Kā Jūs sauc? 0
请 您 在 候诊室 等一下 。 L---u, ga------uz-a-dā---- ---pā! L_____ g______ u__________ t_____ L-d-u- g-i-i-t u-g-i-ā-a-ā t-l-ā- --------------------------------- Lūdzu, gaidiet uzgaidāmajā telpā! 0
医生 马上 就 来 。 Ā-st- ----t-n-k-. Ā____ t____ n____ Ā-s-s t-l-t n-k-. ----------------- Ārsts tūlīt nāks. 0
您的 保险 是 哪里的 ? K---J-- e--- -pdr-š--ā-a? K__ J__ e___ a___________ K-r J-s e-a- a-d-o-i-ā-a- ------------------------- Kur Jūs esat apdrošināta? 0
我 能 为 您 做什么 吗 ? K- ---va----arī-----u-la--? K_ e_ v___ d____ J___ l____ K- e- v-r- d-r-t J-s- l-b-? --------------------------- Ko es varu darīt Jūsu labā? 0
您 哪里 有 疼痛 ? Va--Ju---------e-? V__ J___ i_ s_____ V-i J-m- i- s-p-s- ------------------ Vai Jums ir sāpes? 0
哪里 疼 ? Kur-sā-? K__ s___ K-r s-p- -------- Kur sāp? 0
我 后背 总 疼 。 M-n -i---ēr---- mu-ura. M__ v______ s__ m______ M-n v-e-m-r s-p m-g-r-. ----------------------- Man vienmēr sāp mugura. 0
我 经常 头痛 。 M----i--i --p gal-a. M__ b____ s__ g_____ M-n b-e-i s-p g-l-a- -------------------- Man bieži sāp galva. 0
我 有时候 肚子痛 。 Man-d-ž--i---āp---d-rs. M__ d______ s__ v______ M-n d-ž-e-z s-p v-d-r-. ----------------------- Man dažreiz sāp vēders. 0
请 您 露出 上身 ! Lūd-u, --ģēr--et-e- l-d--v-duk-i-! L_____ a___________ l___ v________ L-d-u- a-ģ-r-i-t-e- l-d- v-d-k-i-! ---------------------------------- Lūdzu, atģērbieties līdz viduklim! 0
请 您 躺 在 诊床上 。 Lū--u- -t--li--i-s u- --vā-a! L_____ a__________ u_ d______ L-d-u- a-g-l-e-i-s u- d-v-n-! ----------------------------- Lūdzu, atgulieties uz dīvāna! 0
血压 是 正常的 。 Asinss---di-ns -r---rt---. A_____________ i_ k_______ A-i-s-p-e-i-n- i- k-r-ī-ā- -------------------------- Asinsspiediens ir kārtībā. 0
我 给 您 打 一针 。 E- -u----ešpr--ē--. E_ j___ i__________ E- j-m- i-š-r-c-š-. ------------------- Es jums iešpricēšu. 0
我 给 您 一些 药片 。 E- -um- ie-oš--t-------. E_ J___ i_____ t________ E- J-m- i-d-š- t-b-e-e-. ------------------------ Es Jums iedošu tabletes. 0
我 给 您 开个 药方, 到 药店 取 药 。 E--J-m- izra-s---- rec--t-. E_ J___ i_________ r_______ E- J-m- i-r-k-t-š- r-c-p-i- --------------------------- Es Jums izrakstīšu recepti. 0

长词语,短词语

词语的长短取决于该词语所包含的信息量。 该结果由一项美国研究表明。 研究人员调查了10种欧洲语言的词语。 研究过程借助电脑完成。 电脑通过一个程序对各种词语做了分析。 并通过一个公式来计算词语的信息量。 研究结果很明确。 越简短的词语所传达的信息量就越少。 有意思是,我们更常使用短词语而非长词语。 也许这是出于语言效率的原因。 讲话时,我们会专注在最重要的事情上。 因此信息量少的词语都无需太长。 这能保证我们不会在非重点上花费太多时间。 词语长度与信息之间的联系还具有一个优势。 它能保证词语信息量的稳定性。 也就是说,我们总是在一定时间内说等量的话。 比如,我们可以使用少量的长词语。 或者我们也可以使用大量的短词语。 我们选择什么都一样:因为信息量是保持不变的。 因此我们说话时会带有均匀的节奏。 这让听众更容易倾听。 如果信息量一直改变,那就会很糟糕。 听众就不能顺应我们的发言。 理解也因而受阻。 要想发言能顺利被听众领会,就应该选择短词语。 因为短词语比长词语更容易理解。 因此原则就是保持简短及简单! 简言之:KISS!