Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   fi Hotellissa – saapuminen

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [kaksikymmentäseitsemän]

Hotellissa – saapuminen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? On-o -e---ä--i--- v---i-- h--ne--a? O___ t_____ v____ v______ h________ O-k- t-i-l- v-e-ä v-p-i-a h-o-e-t-? ----------------------------------- Onko teillä vielä vapaita huoneita? 0
Es esmu rezervējusi istabu. Olen vara--u- huo-ee-. O___ v_______ h_______ O-e- v-r-n-u- h-o-e-n- ---------------------- Olen varannut huoneen. 0
Mani sauc Millere. Mi--- n---ni-on---ller. M____ n_____ o_ M______ M-n-n n-m-n- o- M-l-e-. ----------------------- Minun nimeni on Müller. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. H--u-i-----h-----n-en---on-e-. H________ y__________ h_______ H-l-a-s-n y-d-n-e-g-n h-o-e-n- ------------------------------ Haluaisin yhdenhengen huoneen. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. H-----s-n-kah-enh---en-h-on---. H________ k___________ h_______ H-l-a-s-n k-h-e-h-n-e- h-o-e-n- ------------------------------- Haluaisin kahdenhengen huoneen. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? M--ä-ma-s-a huon------y-? M___ m_____ h____ p__ y__ M-t- m-k-a- h-o-e p-r y-? ------------------------- Mitä maksaa huone per yö? 0
Es vēlos istabu ar vannu. Ha-u-is-- --o-een-k-lpy-uone---a. H________ h______ k______________ H-l-a-s-n h-o-e-n k-l-y-u-n-e-l-. --------------------------------- Haluaisin huoneen kylpyhuoneella. 0
Es vēlos istabu ar dušu. Ha-u---in -uon-e--sui-kull-. H________ h______ s_________ H-l-a-s-n h-o-e-n s-i-k-l-a- ---------------------------- Haluaisin huoneen suihkulla. 0
Vai es varu apskatīt istabu? S--n-- --h-- -u-n-e-? S_____ n____ h_______ S-a-k- n-h-ä h-o-e-n- --------------------- Saanko nähdä huoneen? 0
Vai te ir garāža? O--o-t--l---autotal-i-? O___ t_____ a__________ O-k- t-ä-l- a-t-t-l-i-? ----------------------- Onko täällä autotallia? 0
Vai te ir seifs? Onk--t--l-ä k--s--aa-pi-? O___ t_____ k____________ O-k- t-ä-l- k-s-a-a-p-i-? ------------------------- Onko täällä kassakaappia? 0
Vai te ir fakss? O--o--ää-l- fa---a? O___ t_____ f______ O-k- t-ä-l- f-k-i-? ------------------- Onko täällä faksia? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. Hy--- o-a--hu-n-e-. H____ o___ h_______ H-v-, o-a- h-o-e-n- ------------------- Hyvä, otan huoneen. 0
Te ir atslēgas. Tä--- o- avai-e-. T____ o_ a_______ T-s-ä o- a-a-m-t- ----------------- Tässä on avaimet. 0
Te ir mana bagāža. Täss--on--at--tav-----. T____ o_ m_____________ T-s-ä o- m-t-a-a-a-a-i- ----------------------- Tässä on matkatavarani. 0
Cikos ir brokastis? Mo----a -- aam-ai--n? M______ o_ a_________ M-n-l-a o- a-m-a-n-n- --------------------- Monelta on aamiainen? 0
Cikos ir pusdienas? Mon--ta o--päi-ä--i-en? M______ o_ p___________ M-n-l-a o- p-i-ä-l-n-n- ----------------------- Monelta on päivällinen? 0
Cikos ir vakariņas? Mo-e-ta--n ill--l--e-? M______ o_ i__________ M-n-l-a o- i-l-l-i-e-? ---------------------- Monelta on illallinen? 0

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!