Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   fi Menneisyysmuoto 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [kahdeksankymmentäyksi]

Menneisyysmuoto 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
rakstīt k--j--tt-a k_________ k-r-o-t-a- ---------- kirjoittaa 0
Viņš rakstīja vēstuli. H----------t- kirj---. H__ k________ k_______ H-n k-r-o-t-i k-r-e-n- ---------------------- Hän kirjoitti kirjeen. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Ja-h-- kirj-i-ti kortin. J_ h__ k________ k______ J- h-n k-r-o-t-i k-r-i-. ------------------------ Ja hän kirjoitti kortin. 0
lasīt l--ea l____ l-k-a ----- lukea 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Hän--uki---hteä. H__ l___ l______ H-n l-k- l-h-e-. ---------------- Hän luki lehteä. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Ja-hän luk--k--jan. J_ h__ l___ k______ J- h-n l-k- k-r-a-. ------------------- Ja hän luki kirjan. 0
ņemt ottaa o____ o-t-a ----- ottaa 0
Viņš paņēma cigareti. Hä- --ti--u--ka-. H__ o___ t_______ H-n o-t- t-p-k-n- ----------------- Hän otti tupakan. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. H-- -tti--a-a--s-kl----. H__ o___ p____ s________ H-n o-t- p-l-n s-k-a-t-. ------------------------ Hän otti palan suklaata. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Po-----l--u-koton----t-a ---t- -l---s-----n-n. P____ o__ u_______ m____ t____ o__ u__________ P-i-a o-i u-k-t-n- m-t-a t-t-ö o-i u-k-l-i-e-. ---------------------------------------------- Poika oli uskoton, mutta tyttö oli uskollinen. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Po--a -li laisk-- -ut-a -ytt- oli a-k-ra. P____ o__ l______ m____ t____ o__ a______ P-i-a o-i l-i-k-, m-t-a t-t-ö o-i a-k-r-. ----------------------------------------- Poika oli laiska, mutta tyttö oli ahkera. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. P--ka -l- -----,-m---a---t-- o-i--ik-s. P____ o__ k_____ m____ t____ o__ r_____ P-i-a o-i k-y-ä- m-t-a t-t-ö o-i r-k-s- --------------------------------------- Poika oli köyhä, mutta tyttö oli rikas. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Häne--- ei--ll-- rahaa- vaan -elkoj-. H______ e_ o____ r_____ v___ v_______ H-n-l-ä e- o-l-t r-h-a- v-a- v-l-o-a- ------------------------------------- Hänellä ei ollut rahaa, vaan velkoja. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Hä--l-ä-e- o-lut-onn-a,-va---epä---ea. H______ e_ o____ o_____ v___ e________ H-n-l-ä e- o-l-t o-n-a- v-a- e-ä-n-e-. -------------------------------------- Hänellä ei ollut onnea, vaan epäonnea. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. H---l-ä-e--ol-u- m-ne-tystä, ---n e--onne-. H______ e_ o____ m__________ v___ e________ H-n-l-ä e- o-l-t m-n-s-y-t-, v-a- e-ä-n-e-. ------------------------------------------- Hänellä ei ollut menestystä, vaan epäonnea. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. H-- -i oll-t -y--yväin-n- vaa--tyy--m---n. H__ e_ o____ t___________ v___ t__________ H-n e- o-l-t t-y-y-ä-n-n- v-a- t-y-y-ä-ö-. ------------------------------------------ Hän ei ollut tyytyväinen, vaan tyytymätön. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. H-n-e--o---t--nnel-ine-----a--o-net-n. H__ e_ o____ o__________ v___ o_______ H-n e- o-l-t o-n-l-i-e-, v-a- o-n-t-n- -------------------------------------- Hän ei ollut onnellinen, vaan onneton. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. H----i-ol-ut-s--p-a---n-n, v--- e---ie-ly--ävä. H__ e_ o____ s____________ v___ e______________ H-n e- o-l-t s-m-a-t-i-e-, v-a- e-ä-i-l-y-t-v-. ----------------------------------------------- Hän ei ollut sympaattinen, vaan epämiellyttävä. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.