Sarunvārdnīca

lv Mācīties svešvalodas   »   fi Oppia vieraita kieliä

23 [divdesmit trīs]

Mācīties svešvalodas

Mācīties svešvalodas

23 [kaksikymmentäkolme]

Oppia vieraita kieliä

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kur Jūs mācījāties spāņu valodu? Mis-- te-o-i--e esp--jaa? M____ t_ o_____ e________ M-s-ä t- o-i-t- e-p-n-a-? ------------------------- Missä te opitte espanjaa? 0
Vai Jūs protat arī portugāļu valodu? Osa-tt--o----s-p--t--al--? O________ m___ p__________ O-a-t-e-o m-ö- p-r-u-a-i-? -------------------------- Osaatteko myös portugalia? 0
Jā, es protu arī nedaudz itāliešu valodu. K----- ja-osa----yö--hiu-an-it--iaa. K_____ j_ o____ m___ h_____ i_______ K-l-ä- j- o-a-n m-ö- h-u-a- i-a-i-a- ------------------------------------ Kyllä, ja osaan myös hiukan italiaa. 0
Es uzskatu, Jūs runājat ļoti labi. Mi----miel-s--ni -u-u-te---d-l----y--n. M____ m_________ p______ t______ h_____ M-n-n m-e-e-t-n- p-h-t-e t-d-l-a h-v-n- --------------------------------------- Minun mielestäni puhutte todella hyvin. 0
Valodas ir samērā līdzīgas. K-e----ov-t ai-a--am---alta--i-. K_____ o___ a___ s______________ K-e-e- o-a- a-k- s-m-n-a-t-i-i-. -------------------------------- Kielet ovat aika samankaltaisia. 0
Es varu Jūs labi saprast. M-nä----ärrä- ni--ä--yv-n. M___ y_______ n____ h_____ M-n- y-m-r-ä- n-i-ä h-v-n- -------------------------- Minä ymmärrän niitä hyvin. 0
Bet runāt un rakstīt ir grūti. M-t---p-h-m-n-- -- kir---ttam--en -n -aike--. M____ p________ j_ k_____________ o_ v_______ M-t-a p-h-m-n-n j- k-r-o-t-a-i-e- o- v-i-e-a- --------------------------------------------- Mutta puhuminen ja kirjoittaminen on vaikeaa. 0
Es pieļauju vēl daudz kļūdu. M--ä--ee- viel- mon-a-vir-e-t-. M___ t___ v____ m____ v________ M-n- t-e- v-e-ä m-n-a v-r-e-t-. ------------------------------- Minä teen vielä monta virhettä. 0
Lūdzu, labojiet mani vienmēr! Olkaa --vä--a-korja--aa ai-a-vir-eeni. O____ h___ j_ k________ a___ v________ O-k-a h-v- j- k-r-a-k-a a-n- v-r-e-n-. -------------------------------------- Olkaa hyvä ja korjatkaa aina virheeni. 0
Jūsu izruna ir gluži laba. Ä-n-----se--e--n ---- ----. Ä____________ o_ i___ h____ Ä-n-ä-y-s-n-e o- i-a- h-v-. --------------------------- Ääntämyksenne on ihan hyvä. 0
Jums ir neliels akcents. T-ill- -- ----i aksen-ti. T_____ o_ p____ a________ T-i-l- o- p-e-i a-s-n-t-. ------------------------- Teillä on pieni aksentti. 0
Var pateikt, no kurienes Jūs esat. T-nnis--a --st- ----tte. T________ m____ t_______ T-n-i-t-a m-s-ä t-l-t-e- ------------------------ Tunnistaa mistä tulette. 0
Kas ir Jūsu dzimtā valoda? M--- on -----n-ä--in-iel-nn-? M___ o_ t_____ ä_____________ M-k- o- t-i-ä- ä-d-n-i-l-n-e- ----------------------------- Mikä on teidän äidinkielenne? 0
Vai Jūs apmeklējat valodu kursus? Käy--ek-----l-ku-ss-a? K_______ k____________ K-y-t-k- k-e-i-u-s-i-? ---------------------- Käyttekö kielikurssia? 0
Kādu mācību līdzekli Jūs izmantojat? M-t--opp-ki-j---k-y-ätte? M___ o_________ k________ M-t- o-p-k-r-a- k-y-ä-t-? ------------------------- Mitä oppikirjaa käytätte? 0
Es acumirklī nezinu, kā to sauc. Mi----n ---lä --t--ll- tie-- se- n-me-. M___ e_ t____ h_______ t____ s__ n_____ M-n- e- t-l-ä h-t-e-l- t-e-ä s-n n-m-ä- --------------------------------------- Minä en tällä hetkellä tiedä sen nimeä. 0
Es nevaru atcerēties nosaukumu. Min--le ei --le n--i ----e--. M______ e_ t___ n___ m_______ M-n-l-e e- t-l- n-m- m-e-e-n- ----------------------------- Minulle ei tule nimi mieleen. 0
Es to esmu aizmirsis. O--n-unoh----- se-. O___ u________ s___ O-e- u-o-t-n-t s-n- ------------------- Olen unohtanut sen. 0

Ģermāņu valodas

Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodas saimes. Šo valodniecisko grupu raksturo tās fonoloģiskās iezīmes. Šīs valodas var atšķirt no citām fonoloģiskās atšķirības dēļ. Pastāv apmēram 15 ģermāņu valodas. Tā ir dzimtā valoda 500 miljoniem pasaules iedzīvotājiem. Noteikt precīzu katras valodas skaitu ir sarežģīti. Bieži vien nav skaidrs vai valoda ir neatkarīga,vai tas ir tikai dialekts. Pati ievērojamākā ģermāņu valoda ir angļu valoda. 350 miljoniem pasaules iedzīvotāju šī ir dzimtā valoda. Pēc tam seko vācu un holandiešu valodas. Ģermāņu valodas sadalītas vairākās grupās. Pastāv ziemēļģermāņu, rietumģermāņu un austrumģermāņu valodas. Skandināvu valodas pieder pie ziemēļģermāņu valodu grupas. Angļu, vācu un holandiešu valodas - rietumģermāņu. Bet visas austrumģermāņu valodas jau ir izmirušas. Pie šīs grupas piederēja, piemēram, anglosakšu valoda. Kolonizācijas laikā ģermāņu valoda izplatījās pa visu pasauli. Tā rezultātā, holandiešu valodu saprot Karību salās un Dienvidāfrikā. Visas ģermāņu valodas izcēlušās no vienas valodas. Vai ir pastāvējusi kāda proto valoda, nav skaidrs. Bez tam, līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži seno ģermāņu pieraksti. Atšķirībā no romāņu valodām, nepastāv gandrīz neviens avots. Tas ļoti apgrūtina ģermāņu valodas izpēti.. Salidzinoši maz ir kas zināms arī par ģermāņu kultūru un cilvēkiem. Ģermāņi nebija vienoti. Kā rezultātā neizveidojās kopēja identitāte. Tādēļ zinātnei jāpaļaujas uz citiem avotiem. Bez grieķiem un romiešiem, mēs zinātu ļoti maz par ģermāņiem.