Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   fi Menneisyysmuoto 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [kahdeksankymmentäkolme]

Menneisyysmuoto 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
piezvanīt p-h-a -u-e-ime--a p____ p__________ p-h-a p-h-l-m-s-a ----------------- puhua puhelimessa 0
Es runāju pa telefonu. M----ol-- puhun-t-p--el-m----. M___ o___ p______ p___________ M-n- o-e- p-h-n-t p-h-l-m-s-a- ------------------------------ Minä olen puhunut puhelimessa. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Mi-ä----- -u-u-u- pu-el-m-s----ok--aj--. M___ o___ p______ p__________ k___ a____ M-n- o-e- p-h-n-t p-h-l-m-s-a k-k- a-a-. ---------------------------------------- Minä olen puhunut puhelimessa koko ajan. 0
jautāt ky-yä k____ k-s-ä ----- kysyä 0
Es jautāju. Mi-ä ol-n -y--n-t. M___ o___ k_______ M-n- o-e- k-s-n-t- ------------------ Minä olen kysynyt. 0
Es vienmēr jautāju. Minä-ol-n-a--a k-s--yt. M___ o___ a___ k_______ M-n- o-e- a-n- k-s-n-t- ----------------------- Minä olen aina kysynyt. 0
stāstīt k-rt-a k_____ k-r-o- ------ kertoa 0
Es stāstīju. Minä-ole--k-r--n-t. M___ o___ k________ M-n- o-e- k-r-o-u-. ------------------- Minä olen kertonut. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Mi-ä-ole- --rt--ut-koko t--i--n. M___ o___ k_______ k___ t_______ M-n- o-e- k-r-o-u- k-k- t-r-n-n- -------------------------------- Minä olen kertonut koko tarinan. 0
mācīties o--ia o____ o-p-a ----- oppia 0
Es mācījos. M-nä -l-- ----n--. M___ o___ o_______ M-n- o-e- o-p-n-t- ------------------ Minä olen oppinut. 0
Es mācījos visu vakaru. Minä--------pinu- koko ill-n. M___ o___ o______ k___ i_____ M-n- o-e- o-p-n-t k-k- i-l-n- ----------------------------- Minä olen oppinut koko illan. 0
strādāt t-ös--n--llä t___________ t-ö-k-n-e-l- ------------ työskennellä 0
Es strādāju. M--- -l-n t-ö--ennell--. M___ o___ t_____________ M-n- o-e- t-ö-k-n-e-l-t- ------------------------ Minä olen työskennellyt. 0
Es strādāju visu dienu. M--ä -------ös--n--l--- k-k--pä--än. M___ o___ t____________ k___ p______ M-n- o-e- t-ö-k-n-e-l-t k-k- p-i-ä-. ------------------------------------ Minä olen työskennellyt koko päivän. 0
ēst syödä s____ s-ö-ä ----- syödä 0
Es paēdu. M--ä-o-en-s-ön-t. M___ o___ s______ M-n- o-e- s-ö-y-. ----------------- Minä olen syönyt. 0
Es apēdu visu ēdienu. Min- --en-s-ön---k--o ---an. M___ o___ s_____ k___ r_____ M-n- o-e- s-ö-y- k-k- r-o-n- ---------------------------- Minä olen syönyt koko ruoan. 0

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.