Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   fi Menneisyysmuoto 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [kahdeksankymmentäkaksi]

Menneisyysmuoto 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? P--ikö---nu- --it--------l---s-? P_____ s____ s______ a__________ P-t-k- s-n-n s-i-t-a a-b-l-n-s-? -------------------------------- Pitikö sinun soittaa ambulanssi? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Pit-k- sinun -oi--a--l--k-ri? P_____ s____ s______ l_______ P-t-k- s-n-n s-i-t-a l-ä-ä-i- ----------------------------- Pitikö sinun soittaa lääkäri? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Piti-ö-s-n---s---taa --l--si? P_____ s____ s______ p_______ P-t-k- s-n-n s-i-t-a p-l-i-i- ----------------------------- Pitikö sinun soittaa poliisi? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. On-o-te--l- ---e-i--u-e-o? -i---la-ol- -- --e-ä----en. O___ t_____ p_____________ M______ o__ s_ v____ ä_____ O-k- t-i-l- p-h-l-n-u-e-o- M-n-l-a o-i s- v-e-ä ä-k-n- ------------------------------------------------------ Onko teillä puhelinnumero? Minulla oli se vielä äsken. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. O--o -eil-- --oit-? Ä-k-n--in---a -li s--v----. O___ t_____ o______ Ä____ m______ o__ s_ v_____ O-k- t-i-l- o-o-t-? Ä-k-n m-n-l-a o-i s- v-e-ä- ----------------------------------------------- Onko teillä osoite? Äsken minulla oli se vielä. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. O-k- -eil-ä-ka--u-gin k-r-t-? Äsk-n m-nul-a ol--se --elä. O___ t_____ k________ k______ Ä____ m______ o__ s_ v_____ O-k- t-i-l- k-u-u-g-n k-r-t-? Ä-k-n m-n-l-a o-i s- v-e-ä- --------------------------------------------------------- Onko teillä kaupungin kartta? Äsken minulla oli se vielä. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. T--i-o-h-n--j--s--? --n -- ---nut-tu-l- ajo---a. T_____ h__ a_______ H__ e_ v_____ t____ a_______ T-l-k- h-n a-o-s-a- H-n e- v-i-u- t-l-a a-o-s-a- ------------------------------------------------ Tuliko hän ajoissa? Hän ei voinut tulla ajoissa. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Löys--ö--än--ie-?-H-n -- -oinut-l-y----ti-t-. L______ h__ t____ H__ e_ v_____ l_____ t_____ L-y-i-ö h-n t-e-? H-n e- v-i-u- l-y-ä- t-e-ä- --------------------------------------------- Löysikö hän tien? Hän ei voinut löytää tietä. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Y---r---ö h-n ---u-- H-n--i -mm-rtäny- -inua. Y________ h__ s_____ H__ e_ y_________ m_____ Y-m-r-i-ö h-n s-n-a- H-n e- y-m-r-ä-y- m-n-a- --------------------------------------------- Ymmärsikö hän sinua? Hän ei ymmärtänyt minua. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Mik-i et-vo---t -ul---a-o---a? M____ e_ v_____ t____ a_______ M-k-i e- v-i-u- t-l-a a-o-s-a- ------------------------------ Miksi et voinut tulla ajoissa? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Mi----e- --inu--l-y-ää ti--ä? M____ e_ v_____ l_____ t_____ M-k-i e- v-i-u- l-y-ä- t-e-ä- ----------------------------- Miksi et voinut löytää tietä? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Mi--i -t-v--n-t-y---r-ää---n--? M____ e_ v_____ y_______ h_____ M-k-i e- v-i-u- y-m-r-ä- h-n-ä- ------------------------------- Miksi et voinut ymmärtää häntä? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. En -o-----t-lla aj-iss-- k-s-a-bu-s- -i --n-yt. E_ v_____ t____ a_______ k____ b____ e_ m______ E- v-i-u- t-l-a a-o-s-a- k-s-a b-s-i e- m-n-y-. ----------------------------------------------- En voinut tulla ajoissa, koska bussi ei mennyt. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. E---o-nu- --yt-- -i---, k--k- mi--l-a ei --lu- k-up--g-- karttaa. E_ v_____ l_____ t_____ k____ m______ e_ o____ k________ k_______ E- v-i-u- l-y-ä- t-e-ä- k-s-a m-n-l-a e- o-l-t k-u-u-g-n k-r-t-a- ----------------------------------------------------------------- En voinut löytää tietä, koska minulla ei ollut kaupungin karttaa. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. E- vo-nu- ym-ä---ä h-n-ä,-k---a-mus----i-o-i ni------alla. E_ v_____ y_______ h_____ k____ m_______ o__ n___ k_______ E- v-i-u- y-m-r-ä- h-n-ä- k-s-a m-s-i-k- o-i n-i- k-v-l-a- ---------------------------------------------------------- En voinut ymmärtää häntä, koska musiikki oli niin kovalla. 0
Man bija jāņem taksometrs. Minun --t--ott-- -a---. M____ p___ o____ t_____ M-n-n p-t- o-t-a t-k-i- ----------------------- Minun piti ottaa taksi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. M-n-- --ti --t-- -aupu-g-n k-r---. M____ p___ o____ k________ k______ M-n-n p-t- o-t-a k-u-u-g-n k-r-t-. ---------------------------------- Minun piti ostaa kaupungin kartta. 0
Man bija jāizslēdz radio. Mi-u---i---s---utta-----io. M____ p___ s________ r_____ M-n-n p-t- s-m-u-t-a r-d-o- --------------------------- Minun piti sammuttaa radio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.